Latvija no 2015.gada janvāra līdz 30.06.2015. būs Padomes prezidentvalsts, savukārt tās dalība prezidentūras trio ietver laika posmu no 2014.gada jūlija līdz 31.12.2015. saskaņā ar Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru¹ un Padomes lēmumu,² ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas.

Tomēr, lai arī Latvija vēl tikai būs Padomes prezidentvalsts, jau tagad aktuāli kļuvuši jautājumi saistībā ar prezidentūras līdzekļu izlietošanu pirms Latvijas prezidentūras Padomē termiņa iestāšanās, t.i.:

1) budžeta programmā³  96.00.00 „Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā”⁴  (budžeta programma) ietverto valsts budžeta līdzekļu izlietojums atbilstoši labas pārvaldības principam;

2) problēmjautājumi, veicot grāmatvedības uzskaiti, saistībā ar reprezentācijas izdevumiem, ņemot vērā, ka 2015.gada pirmajā pusē paredzēts organizēt Austrumu partnerības samitu,⁵  Eiropas un Āzijas izglītības ministru sanāksmi,⁶  Eiropas standartizācijas samitu⁷ utt.

Līdz ar to esejas ietvaros, kas sastāvēs no divām daļām, autore izklāstīs un analizēs budžeta programmas finansējuma mērķi kontekstā ar labas pārvaldības principu, sākotnēji pievēršot uzmanību labas pārvaldības principa tvērumam, skatot to kopsakarā ar budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī norādīs uz problēmjautājumiem, kas izriet no reprezentācijas izdevumiem, veicot to uzskaiti.

Par budžeta programmas līdzekļu izlietojuma atbilstību mērķim

Lai izpildvara varētu efektīvi īstenot savas funkcijas, likumdevējs noteicis valsts pārvaldes sistēmas darbības priekšnoteikumus,⁸  piemēram, labas pārvaldības principu.⁹  Satversmes tiesa atzinusi, ka atbilstoši labas pārvaldības principam, kas izriet no Satversmes 89.panta un Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 10.panta, pārvaldes kārtība jāvienkāršo un jāuzlabo, kā arī jāorganizē pēc iespējas efektīvāk.¹⁰

No minētā izriet, ka labas pārvaldības princips ietver ne tikai VPIL 10.panta piektajā daļā noteikto, bet arī pārējos minētā likuma 10.pantā norādītos principus,¹¹ tajā skaitā tiesiskuma principu,¹²  pārvaldes darbību sabiedrības interesēs un savu interešu neesamība,¹³  pārvaldes efektīvas darbības un pastāvīgas uzlabošanas principu¹⁴ u.c. principus.

Tādējādi, vērtējot iestādes rīcību atbilstoši labas pārvaldības principam, jāņem vērā visi VPIL 10.pantā iekļautie valsts pārvaldes principi attiecībā uz skatāmo jautājumu, un konkrēti – budžeta līdzekļu izlietojuma mērķi, efektivitāti, lietderību, kā arī atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam, paturot prātā, ka publiskas personas iestāde drīkst darīt tikai to, kas ir atļauts ar tiesību normām.

Pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) rīkojumu,¹⁵ izveidota budžeta programma, kā arī apstiprināta budžeta tāme 2013., 2014., 2015.gadam, kas vēlāk precizēta.¹⁶ Minētais jāskata kontekstā ar MK apstiprinātajiem Latvijas prezidentūras Padomē budžeta veidošanas principiem un vadlīnijām¹⁷ (vadlīnijas), no kurām izriet, ka prezidentūras budžeta finansējums tiek piešķirts un izmantojams tikai tiem pasākumiem, kas tieši saistīti ar Latvijas prezidentūras Padomē nodrošināšanu.

Tomēr, lai arī MK apstiprinājis vadlīnijas, praksē ne visas valsts budžeta iestādes minēto finansējumu izmanto prezidentūras sagatavošanas nodrošināšanai atbilstoši minētajās vadlīnijās paredzētajiem mērķiem, kā arī normatīvajos aktos¹⁸ noteiktajam.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) pārejas noteikumos¹⁹ reglamentēts, atrunājot laika posmus, ka amatpersonai (darbiniekam), kura iesaistīta Latvijas prezidentūras Padomē sagatavošanā un norisē, var cita starpā noteikt šādu papildu atlīdzību:

•     piemaksu par darbu no 01.07.2014. līdz 30.06.2015.;
•     vienreizēju prēmiju, kas nepārsniedz amatpersonas (darbinieka) divu mēnešalgu apmēru, par ieguldījumu, kuru izmaksā no 01.07.2015. līdz 31.12.2015.

Piemēram, viens no Latvijas prezidentūras Padomē budžeta programmas izpildītājiem ir Aizsardzības ministrija (AM), kas 2013.gadā vienai amatpersonai, kas pārcelta darbā uz Briseli, pamatojoties uz Atlīdzības likuma 16.panta otro daļu,²⁰  piešķīrusi prēmiju par ikgadējo darbības rezultātu novērtēšanu, izmaksājot to no budžeta programmas.²¹

Minētā AM rīcība ir pretēja VPIL atrunātajam labas pārvaldības principam un Atlīdzības likuma pārejas noteikumu 8.¹²punktam, kā arī nav tieši saistīta ar Latvijas prezidentūras Padomē nodrošināšanu, jo līdzekļi izlietoti prēmijas par ikgadējo darbības rezultātu novērtēšanu izmaksai, lai gan šādas prēmijas izmaksa no budžeta programmas līdzekļiem nav paredzēta – pat pie apstākļiem, ka amatpersona (darbinieks) iesaistīta Latvijas prezidentūras Padomē sagatavošanā.

Papildus autore saistībā ar pieminēto AM rīcību vēlas vērst uzmanību arī uz Zemkopības ministriju (turpmāk – ZM), kas, neievērojot vadlīnijās noteikto, pieļāvusi līdzekļu izlietojumu saistībā ar darbībām, kuru apmaksa no prezidentūras līdzekļiem paredzēta tikai no 2014.gada, bet veikta jau 2013.gadā.²²

Atlīdzības likuma pārejas noteikumu 8.¹¹punktā noteikts, ka no 01.07.2013. līdz 30.06.2014. amatpersona (darbinieks) var saņemt Atlīdzības likuma 14.panta pirmajā daļā noteikto piemaksu, ja papildus saviem tiešajiem amata (dienesta, darba) pienākumiem tā pilda pienākumus, kas saistīti ar Latvijas prezidentūras Padomē sagatavošanas nodrošināšanu.

Tomēr pretēji Atlīdzības likumā noteiktajam ZM 2013.gada novembrī un decembrī darbiniekiem piešķīrusi piemaksas par papildus darbu,²³ lai gan Atlīdzības likuma 1.pants, 14.panta pirmā daļa un pārejas noteikumu 8.¹¹punkts šādu piemaksu veikšanu no budžeta programmas līdzekļiem neparedz. Minētās piemaksas par papildus darbu 2013.gada novembrī klasificētas kā piemaksas par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, savukārt 2013.gada decembrī kā naudas balvas.

Turklāt prezidentūras līdzekļi tiek izlietoti, piemēram, apmaksājot izdevumus par:

•    lietvedības telpu remontu un to iekārtošanu, kas nav uzskatāmi par ar prezidentūras nodrošināšanu tieši saistītu pasākumu;
•    par komandējumiem, kuri nav uzskatāmi par tieši saistītiem ar prezidentūras programmas nodrošināšanu.

Jānorāda, ka vadlīnijas²⁴ pieļauj finansēt no prezidentūras līdzekļiem papildu personāla darbavietu iekārtošanu un šo darbavietu uzturēšanas izmaksas, vienlaikus nosakot, ka papildu darbinieku darbavietas iekārtošanai institūcijas pēc iespējas izmanto jau tās rīcībā esošus pamatlīdzekļus.

Piemēram, ZM veikusi lietvedības telpu remontu un to iekārtošanai nepieciešamā inventāra iegādi, kā arī avansa maksājumus par tīkla un informācijas tehnoloģiju risinājuma dienesta vajadzībām plānošanu un dokumentāciju, pārsniedzot minētajās vadlīnijās noteikto limitu 1798 eiro apmērā.²⁵  Tādejādi neievērojot uz to brīdi spēkā esošā likuma „Par valsts budžetu 2013.gadam” 25.pantu, no kura izriet, ka budžeta izpildītāji normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sastāda un apstiprina valsts budžeta iestāžu, valsts budžeta programmu un apakšprogrammu, kā arī pasākumu tāmes. Budžeta izpildītāji piešķirto līdzekļu ietvaros nodrošina valsts budžeta līdzekļu efektīvu un racionālu izlietojumu atbilstoši tāmēs plānotajam, lai nodrošinātu attiecīgo valsts funkciju izpildi. Analoģisks saturs ietverts spēkā esošā likuma „Par valsts budžetu 2014.gadam” 25.pantā.

Savukārt attiecībā uz komandējumiem vadlīnijās atrunāts, ka komandējumus pieļaujams finansēt no prezidentūras līdzekļiem, ja tie plānojami:²⁶

•    dalībai institūcijas atbildībā esošajās regulārajās Eiropas Savienības (ES) darba formātu sanāksmēs;
•    dalībai starptautiskos formātos, kurās tiek koordinēta ES viedokļa izstrāde un, kuri Latvijai savas prezidentūras laikā varētu būt jāvada, norādot šiem komandējumiem pietiekamu pamatojumu;
•    papildu komandējumi plānojami tikai uz tām valstīm un par tiem jautājumiem, kas saistīti ar prezidentūras darba programmu.

Kā piemēru jāmin Veselības ministrija (VM), kuras komandējumu izdevumi nav izsekojami, t.i., no atskaitēm un attaisnojuma dokumentiem²⁷ nav identificējama komandējuma saikne ar prezidentūras nodrošināšanu, piemēram, komandējums:²⁸

•    uz Baltkrieviju, lai piedalītos Latvijas – Baltkrievijas darba grupas sanāksmē par sadarbību katastrofu, darba stihiju un citu ārkārtēju situāciju novērošanā;
•    uz Berlīni, lai piedalītos seminārā par publiska sektora komunikāciju kampaņu veidošanu un iepirkumu organizēšanu.

Turklāt no finanšu līdzekļiem, kas bija paredzēti darbinieku kvalifikācijas celšanai, apmeklējot starptautiskās konferences ES valstīs, VM apmaksājusi regulāri apmeklējamos komandējumus, piemēram, komandējumu uz Luksemburgu, lai piedalītos HIV/AIDS ikgadējā sanāksmē.²⁹

Tādējādi no iepriekš norādītā secināms, ka netiek veicināta laba pārvaldība vēl pirms Latvijas prezidentūras Padomē iestāšanās, kas atbilstu VPIL 10.pantā noteiktajam, t.i.:

•    budžeta programmas līdzekļi netiek izlietoti saskaņā ar Atlīdzības likumā atrunāto, kā arī atbilstoši plānotajiem mērķiem un nav tieši saistīti ar prezidentūras nodrošināšanu;
•    pastāv tendence budžeta programmas līdzekļus izmantot tādiem pasākumiem, kas saistīti ar institūcijas regulāro funkciju un materiāltehniskās bāzes nodrošināšanu un kuriem nepieciešamais finansējums tiek plānots un piešķirts ikgadējā budžeta ietvaros.

Par reprezentācijas izdevumiem

Līdz 01.01.2006. bija spēkā MK noteikumi,³⁰ kas noteica, ka pārstāvības jeb reprezentācijas izdevumos ietilpst visi izdevumi, kas saistīti ar delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanu un amatpersonu vizītēm,³¹  tomēr ar 20.10.2005. likumu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” atsaukts deleģējums MK noteikt prasības pārstāvības izdevumiem.

Lai minēto situāciju risinātu, sagatavots instrukcijas projekts „Par izdevumiem, kas saistīti ar ārvalstu delegāciju un atsevišķu ārvalstu personu uzņemšanu Latvijā” (instrukcijas projekts), kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 12.06.2014. un izskatīts 18.09.2014. Instrukciju projekts ietver pamatprincipus, kā MK locekļu padotībā esošās iestādes plāno izdevumus, kas saistīti ar ārvalstu delegāciju vai atsevišķu ārvalstu personu uzņemšanu Latvijā.

Jāpievērš uzmanība, ka ne tikai instrukcijas projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, bet arī instrukcijas projektā atrunāts, ka instrukcija neattiecas uz Latvijas organizēto starptautiski svarīgu pasākumu reprezentācijas izdevumu plānošanu un tiem piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, t.i., instrukcijas projekts neattiecas uz Latvijas 2015.gada pirmajā pusē paredzētajiem pasākumiem.

Tomēr, lai arī valsts pārvaldes darbību reglamentējošajos tiesību aktos nav definēts termins, kas ir reprezentācijas izdevumi, tā saturs izriet, piemēram, no likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”,³² Pievienotās vērtības nodokļa likuma,³³ likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”,³⁴ t.i., reprezentācijas izdevumi ir nodokļa maksātāja izdevumi tā prestiža veidošanai un uzturēšanai sabiedrībā pieņemto standartu līmenī; tie ietver izdevumus publisku konferenču, uzņemšanu un maltīšu rīkošanai, kā arī izdevumus nodokļu maksātāju reprezentējošu priekšmetu izgatavošanai. Turklāt jāņem vērā, ka ekonomiskās klasifikācijas kodā 2230 ”Iestādes administratīvie izdevumi un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītie izdevumi” (EKK 2230)³⁵ jāuzskaita iestādes administratīvos izdevumus un ar iestādes darbības nodrošināšanu saistītos izdevumus.

Jāuzsver, ka saistībā ar iepriekš norādīto praksē rodas problēmas saskatīt, piemēram, pamatprincipus reprezentācijas izdevumu atbilstošai uzrādīšanai. Kā vienu no piemēriem, jāmin Latvijas Republikas Augstākā tiesa, kas EKK 2230 uzrādījusi izdevumus 20,1% apmērā, ko tā izlietojusi dažādiem pakalpojumiem, kas neietilpst EKK 2230.³⁶

Turklāt atšķirīga izpratne rodas saistībā ar likuma „Par budžetu un finanšu vadību”³⁷ un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma³⁸ piemērošanu, t.i., iestāžu vadītājiem ir atšķirīga izpratne saistībā ar budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem – piemēram, Finanšu ministrijas resorā izdevumi saistībā ar ēdināšanu, kā arī dāvanām būtiski atšķiras,³⁹ līdz ar ko nenodrošinot vienotu pieeju saistībā ar reprezentācijas izdevumu plānošanu un izlietošanu.

No minētā izriet, ka valsts budžeta iestādēm ir atšķirīga izpratne par to, kas kvalificējams kā reprezentācijas izdevumi, radot risku, ka prezidentūras laikā reprezentācijas izdevumi pārsniegs pieprasītā budžeta robežas, kas būs par pamatu izlietot līdzekļus, kas paredzēti citiem mērķiem, tādejādi savā darbībā neievērojot labas pārvaldības principu.

Secinājums

Rezumējot iepriekš minēto, secināms, ka jau šobrīd valsts budžeta iestādes neievēro labas pārvaldības principu, līdz ar to prezidentūras laikā, palielinoties budžeta līdzekļiem, pastāv risks, ka iestādes ne tikai neievēros labas pārvaldības principu, bet paredzami arī citi pārkāpumi saistībā ar budžeta līdzekļu lietderīgu un atbilstošu mērķim izlietošanu.

* 2009.gada 1.decembra Eiropadomes lēmums par Padomes prezidentūru (2009/881/ES).  Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32009D0881&qid=1404239997554&from=LV.

¹ Turpat.

²  2007.gada 1.janvāra Padomes lēmums (2007/5/EK, Euratom), ar ko nosaka secību, kādā dalībvalstis īsteno Padomes prezidentvalsts funkcijas. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32007D0005&from=LV; 2009.gada 1.decembra Padomes lēmuma, ar ko paredz pasākumus, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru un par Padomes darba sagatavošanas struktūru vadību (2009/908/ES), I pielikums. Pieejams: http://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2009.322.01.0028.01.LAV.

³  Likums par budžetu un finanšu vadību nosaka, ka budžeta programma ir savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar šo likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji.

⁴  Ministru kabineta 2012.gada 12.jūlija rīkojums Nr.334 „Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā”, Latvijas Vēstnesis, 18.07.2012., Nr.112 (4715).

⁵ Turpat.

⁶ Turpat.

⁷  Informatīvais ziņojums “Par Eiropas standartizācijas samita rīkošanu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā”. Pieejams: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40288559.

⁸  Satversmes tiesas 2003.gada 18.decembra sprieduma “Par Valsts civildienesta likuma 41.panta 1.punkta “f” apakšpunkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 101. un 106.pantam” lietā Nr.2003–12–01 9.punkts.

⁹ Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību, datu aizsardzību, taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses.

¹⁰  Satversmes tiesas 2005.gada 6.aprīļa sprieduma “Par likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 32.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109.pantam” lietā Nr.2004–21–01 9.3.1.punkts.

¹¹  Kovaļevska A. Labas pārvaldības princips. Jurista Vārds. 16.08.2005., Nr.30.

¹² Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmā daļa.

¹³ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā un ceturtā daļa.

¹⁴ Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā un desmitā daļa.

¹⁵ Ministru kabineta 2012.gada 12.jūlija rīkojums Nr.334 „Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā”, Latvijas Vēstnesis, 18.07.2012., Nr.112 (4715).

¹⁶  Ministru kabineta 2012.gada 29.augusta rīkojums Nr.413 „Par papildus nepieciešamo finansējumu Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā sagatavošanai un nodrošināšanai”, Latvijas Vēstnesis, 30.08.2012., Nr.137 (4740).

¹⁷ Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un vadlīnijas 2., 4., 6., 7.punkts (Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa sēdes protokols Nr.22, 52.§).

¹⁸ Piemēram, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

¹⁹ Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pārejas noteikumu 8.¹²punkts.

²⁰ Amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75 procentus no mēnešalgas. Valsts tiešās pārvaldes iestādēm prēmijas apmēru un izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldības institūcijām – šo institūciju darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktās amatpersonas (institūcijas).

²¹  Valsts kontroles 2014.gada 30.aprīļa ziņojums “Par Aizsardzības ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību”.

²²  Valsts kontroles 2014.gada 30.aprīļa ziņojums „Par Zemkopības ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību”.

²³  Turpat.

²⁴ Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un vadlīnijas 26., 27., 28. un 29.punkts (Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa sēdes protokols Nr.22, 52.§).

²⁵ Valsts kontroles 2014.gada 30.aprīļa ziņojums „Par Zemkopības ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību”.

²⁶  Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un vadlīnijas (Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa sēdes protokols Nr.22, 52.§).

²⁷  Saskaņā ar likuma “Par grāmatvedību” 7.pantu ir ārējie un iekšējie attaisnojuma dokumenti, t.i., par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms dokuments, kas sastādīts citā uzņēmumā, kā arī tāds dokuments, kas sastādīts pašu uzņēmumā iesniegšanai citam uzņēmumam; visi pārējie attaisnojuma dokumenti uzskatāmi par uzņēmuma iekšējiem attaisnojuma dokumentiem.

²⁸ Valsts kontroles 2014.gada 30.aprīļa ziņojums „Par Veselības ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību”.

²⁹  Turpat.

³⁰ Ministru kabineta 2001.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.161 „Noteikumi par izdevumiem, kas saistīti ar delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanu un amatpersonu vizītēm”, Latvijas Vēstnesis, 18.04.2001., Nr.60 (2447).

³¹  Tai skaitā izdevumi grāmatu, suvenīru, ziedu, telpu un galda noformēšanas priekšmetu, dzērienu, konditorejas izstrādājumu iegādei, ar pārstāvību saistītu priekšmetu izgatavošanai, telpu nomai, kafijas paužu, brokastu, pusdienu un vakariņu rīkošanai.

³²  Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.¹panta ceturtās daļas 11.punkts.

³³ Pievienotās vērtības nodokļa likuma 100.panta pirmā daļa.

³⁴  Likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 6.panta pirmās daļas 5.punkts.

³⁵ Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1032 „Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”, Latvijas Vēstnesis, 30.12.2005., Nr.210 (3368).

³⁶ Valsts kontroles 2014.gada 30.aprīļa ziņojums „Par Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību”.

³⁷ Budžeta finansētu institūciju, budžeta nefinansētu iestāžu un pašvaldību, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta valsts vai pašvaldību kapitāla daļa, vadītāji ir atbildīgi par šajā likumā noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.

³⁸ Publiska persona, kā arī kapitālsabiedrība rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.

³⁹  Valsts kontroles 2014.gada 30.aprīļa ziņojums „Par Finanšu ministrijas 2013.gada pārskata sagatavošanas pareizību”.