25. Novembris 2014 /NR. 46 (848)
Skaidrojumi. Viedokļi
“Nolikto atslēgu” ilūzija
7
Mg.iur., Bac.oec.
Rolands Neilands
AS “Reverta” Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs, Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupas dalībnieks 

2013. gada jūlijā žurnālā "Kapitāls" tika publicēta intervija "Maksātnespējas pasludināšana – durvis uz Alises Brīnumzemi"1 ar šī raksta autoru. Intervijā autors ar Alises Brīnumzemi salīdzināja visus tos ačgārnos notikumus, kas norisinās maksātnespējas procesos, kuros notiek cīņa par vērtīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu aktīviem. Tiek veidoti fiktīvi kreditori, kas kontrolē maksātnespējas procesus; caur tiesiskās aizsardzības procesiem tiek panākta fiktīvajiem kreditoriem lojālu administratoru ielikšana procesos, vēlāk pārejot maksātnespējas procesos; netiek atzīti pamatoti kreditoru prasījumi, un notiek daudzas citas dīvainības, kuras iespējamas tikai tiešām tiesiski ačgārnā brīnumzemē. Ar skumjām jāsecina, ka šī tiesiski ačgārnā brīnumzeme nav vis kāda pasaku vai romānu uzburta, bet ir mūsu pašu valsts, kurā viss minētais vēl joprojām notiek, neskatoties uz masu informācijas līdzekļos izskanējušajiem skaļajiem gadījumiem.

Ja intervijā autors ar Alises Brīnumzemi salīdzināja praktisko Maksātnespējas likuma piemērošanu, tad šobrīd, pēc Maksātnespējas likuma grozījumu2 pieņemšanas un izsludināšanas, jau ir jārunā par paša likuma atsevišķu normu ačgārnību un aplamību.

Viena no šādām normām ir Maksātnespējas likuma 147. panta sestā daļa, kurā, kā apgalvo daudzi Saeimas deputāti un masu informācijas līdzekļi, esot iekļauts tā sauktais nolikto atslēgu princips, kas pastāv ASV. Tā kā autors jau iepriekš ir paudis viedokli par minētās normas ekonomiskajām sekām,3 šajā rakstā tās netiks aplūkotas. Rakstā autors īsi aprakstīs ASV pastāvošo regresa un bezregresa kredītu sistēmu, kā arī pievērsīsies minētās normas juridiskajam saturam.

 

1. Nolikto atslēgu princips ASV

1.1. Regresa un bezregresa kredīti ASV

Saistībā ar parāda atlikumu piedziņu pēc ķīlas priekšmeta pārdošanas kredītus ASV var iedalīt divos veidos – regresa kredīti (angliski – recourse loans) un bezregresa kredīti (angliski – non-recourse loans).

Lejupejošā nekustamo īpašumu tirgū4 pēc piedziņas vēršanas uz ieķīlāto īpašumu parasti paliek nesegta parāda daļa – starpība starp parāda summu un ienākumiem no ķīlas priekšmeta pārdošanas, tas ir, parāda atlikums, ko nesedz nekustamā īpašuma vērtība. Atkarībā no iespējas piedzīt parāda atlikumu veidojas kredītu iedalījums – regresa un bezregresa kredītos.

ASV štatos, kas tiek klasificēti kā bezregresa, aizdevējs nevar iegūt tiesas spriedumu pret parādnieku, lai piedzītu parāda atlikumu. Savukārt regresa štati atļauj aizdevējam saņemt tiesas spriedumu parāda atlikuma piedziņai no parādnieka.5

Bezregresa kredīta gadījumā aizņēmējs nav personīgi atbildīgs par kredītu. Atbildība ir ierobežota ar ieķīlātā īpašuma vērtību. Aizdevējs ir piekritis, ka īpašums ir pietiekams nodrošinājums. Ja piedziņas gadījumā izveidosies parāda atlikums, aizdevējs cietīs zaudējumus un nevarēs tos piedzīt no aizņēmēja.6

Regresa kredīta gadījumā aizņēmējs ir parādā visu kredīta summu – pat ja īpašums ir atdots atpakaļ aizdevējam.7 Tas nozīmē, ka aizņēmējs ir personīgi atbildīgs par saņemto kredītu un tā atmaksu.

1.2. Terminoloģija

Latvijā plaši tiek lietots apzīmējums "nolikto atslēgu princips", apzīmējot bezregresa kredītus ASV. Šāds apzīmējums ASV netiek lietots. Juridiskais apzīmējums, kas plaši tiek lietots ASV ne tikai juridiskajā terminoloģijā, bet arī vispār sabiedrībā, ir non-recourse loans (bezregresa kredīti). Līdz ar to apzīmējums "nolikto atslēgu princips" neatbilst ASV lietotajai terminoloģijai.8

ASV tiek lietots arī nejuridisks apzīmējums bezregresa kredītiem – walk away from a mortgage – aiziet no hipotēkas. Jāatzīmē, ka šis apzīmējums ir maldinošs, jo vienkāršota īpašuma atbrīvošana, aizejot no tā un nemaksājot kredītu, sevī ietver pietiekami daudz riskus un nav tik vienkārša, kā varētu šķist. Nepildot saistības, tiek sabojāta kredītvēsture, kam ASV ir liela nozīme, un tas savukārt radīs grūtības saņemt kredītus nākotnē, kā arī ir jārēķinās ar iespējamiem nodokļu maksājumiem,9 kas izriet no atbrīvošanās no kredītsaistībām, tās nesamaksājot.

Juridiski šis jautājums ir daudz komplicētāks, jo bezregresa kredītu regulējums paredz, ka kreditors nevar piedzīt parāda atlikumu pēc īpašuma pārdošanas, nevis to, ka parādnieks var brīvi "mētāties ar atslēgām". Praksē tam var būt dažādas izpausmes: kreditors var vērst piedziņu10 pret īpašumu, kā rezultātā parādniekam ir jāatstāj īpašums; pats parādnieks var vērsties pie kreditora un informēt kreditoru, ka netiek galā ar savām saistībām, piedāvājot, ka atbrīvos īpašumu; parādnieks var piedāvāt īpašuma pārdošanu paša spēkiem par kreditoram pieņemamu cenu, kas ir zemāka par parāda atlikumu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
7 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
za
27. Novembris 2014 / 11:34
12
ATBILDĒT
Var piekrist, ka grozījumi labāk iederētos PTAL vai kādā citā NA, nevis MN likumā, bet autora argumentācija ne ar ko neatšķiras (kāds pārsteigums) no banku publiski paustā viedokļa savu interešu lobēšanai. Tādēļ, lai kā autors censtos vilku pārģērbt jēra ādā, par neatkarīgu un objektīvu rakstu nevar nosaukt. Tā vietā, lai ar skaitļiem un faktiem aplūkotu, cik šobrīd Latvijā ir reāla un iespējama atlikušās kredīta summas piedziņa pēc ķīlas atsavināšanas (cik man zināms, tuva nullei, kas pierāda jau šobrīd faktiski pastāvošo nolikto atslēgu principu), autors stāsta, cik slikti ir mainīt civiltiesību pamatus. Ar šādu izpratni par tiesībām mēs joprojām dzīvotu viduslaikos - kad visi līgumi ir absolūti.. ir jāanalizē problēma pēc būtības, nevis jāstāsta, kā ASV kreditēšanas sistēma izveidota. Protams, paldies par to, bet tas nav arguments nolikto atslēgu neieviešanai, jo mēs varam aizgūt idejas, bet to realizācija ir pielāgojama Latvijas apstākļiem. Svarīgāk ir saprast, kāds ir „sausais atlikums” no nolikto atslēgu ieviešanas- cik cilvēkus varētu atgriezt ekonomiskajā apritē, nevis dzīvojot no aplokšņu algām, kāda būtu reālā kreditēšanas pasliktināšanās u.tml. šo izsverot arī būtu diskutējams nolikto atslēgu princips, nevis kaut ko mākoņos filozofējot par ASV ekonomikas vēsturi
Man drīzāk interesē, kad Konkurences padome varētu sākt pārbaudīt iespējamo vienošanos kredīta pirmās iemaksas paaugstināšanā un aiziešanā no valsts atbalsta programmas pirmajam mājoklim, ko vairākas bankas vienprātīgi pēc grozījumu veikšanas esot izdarījušas.. izskatās, ka bankas rīkojas pretēji jebkādai tirgus loģikai – nevis vērtē individuālā kredītņēmēja un īpašuma risku (īpaši par pirmo iemaksu), bet brutāli paceļ iemaksas apmēru visiem potenciālajiem kredītņēmējiem
Sīpols
27. Novembris 2014 / 09:23
4
ATBILDĒT
Labs raksts. Tikai Jurista vārdu nelasa lielākā daļa Latvijas vēlētāju, līdz ar to deputātu ''mākslas darbu'' rezultātu neuzzinās uzreiz, bet uzzinās pēc pāris mēnešiem vai pat gadiem negatīvu seku rezultātā. Kā ierasts juristi shēmotāji izmantos likuma trūkumus, tiesas, piemērojot savā ‘’izpratnē’’, izliksies, ka viss kārtībā, deputāti pazākās viens otru un bijušos, sāks ‘’uzlabot’’ atkal likumu un .. kaut kā neticas, ka sistēmiski kaut kas mainīsies uz labo pusi :(
Seskis
26. Novembris 2014 / 09:32
6
ATBILDĒT
Deputātiem ir ļoti vājas zināšanas par Latvijas civiltiesību sistēmu, nemaz nerunājot par tik specifisku jomu kā ASV kreditēšanas sistēma, kas ir pilnīgi atšķirīga no Latvijas kreditēšanas sistēmas pašos pamatu pamatos (Autora secinājums).
Jāpiekrīt, ka deputātiem ir vājas zināšanas civiltiesībās, ASV un ne tikai ASV kreditēšanas sistēmās, tiesību teorijā un juridiskajās metodēs, tomēr ir teicams izdzīvošanas instinkts.
Tā kā Latvijas Valsts ir demokrātiska Republika, bet demokrātija ir vairākuma diktāts, gadījumos, kad pilsoņu vairākums kļūst par debitoriem, saprotams, ka parādnieki pieņems politisku lēmumu atbrīvoties no saistībām. Un ne jau likumdevējam sāp galva par to, kā politisks lēmums iekļausies tiesību sistēmā, tur galva sāpēs tiesību piemērotājam.
Tiesībām nav obligāti jābūt taisnīgām (summa ius summa iniuria est), likumdevējam dažreiz labpatīkas mest kauliņus un vērot, kas notiks tiesās, kad procesa dalībnieki ar izsistiem zobiem steigs lāpīt likuma robus, ņemot vērā apstākli, ka tiesību piemērotajam atšķirībā no likumdevēja ir pienākums taisnīgi piemērot arī netaisnīgas tiesības, un šajā gadījumā Autora raksts var lieliski noderēt.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties