2013. gada jūlijā žurnālā "Kapitāls" tika publicēta intervija "Maksātnespējas pasludināšana – durvis uz Alises Brīnumzemi"1 ar šī raksta autoru. Intervijā autors ar Alises Brīnumzemi salīdzināja visus tos ačgārnos notikumus, kas norisinās maksātnespējas procesos, kuros notiek cīņa par vērtīgiem maksātnespējīgo uzņēmumu aktīviem. Tiek veidoti fiktīvi kreditori, kas kontrolē maksātnespējas procesus; caur tiesiskās aizsardzības procesiem tiek panākta fiktīvajiem kreditoriem lojālu administratoru ielikšana procesos, vēlāk pārejot maksātnespējas procesos; netiek atzīti pamatoti kreditoru prasījumi, un notiek daudzas citas dīvainības, kuras iespējamas tikai tiešām tiesiski ačgārnā brīnumzemē. Ar skumjām jāsecina, ka šī tiesiski ačgārnā brīnumzeme nav vis kāda pasaku vai romānu uzburta, bet ir mūsu pašu valsts, kurā viss minētais vēl joprojām notiek, neskatoties uz masu informācijas līdzekļos izskanējušajiem skaļajiem gadījumiem.
Ja intervijā autors ar Alises Brīnumzemi salīdzināja praktisko Maksātnespējas likuma piemērošanu, tad šobrīd, pēc Maksātnespējas likuma grozījumu2 pieņemšanas un izsludināšanas, jau ir jārunā par paša likuma atsevišķu normu ačgārnību un aplamību.
Viena no šādām normām ir Maksātnespējas likuma 147. panta sestā daļa, kurā, kā apgalvo daudzi Saeimas deputāti un masu informācijas līdzekļi, esot iekļauts tā sauktais nolikto atslēgu princips, kas pastāv ASV. Tā kā autors jau iepriekš ir paudis viedokli par minētās normas ekonomiskajām sekām,3 šajā rakstā tās netiks aplūkotas. Rakstā autors īsi aprakstīs ASV pastāvošo regresa un bezregresa kredītu sistēmu, kā arī pievērsīsies minētās normas juridiskajam saturam.
1. Nolikto atslēgu princips ASV
1.1. Regresa un bezregresa kredīti ASV
Saistībā ar parāda atlikumu piedziņu pēc ķīlas priekšmeta pārdošanas kredītus ASV var iedalīt divos veidos – regresa kredīti (angliski – recourse loans) un bezregresa kredīti (angliski – non-recourse loans).
Lejupejošā nekustamo īpašumu tirgū4 pēc piedziņas vēršanas uz ieķīlāto īpašumu parasti paliek nesegta parāda daļa – starpība starp parāda summu un ienākumiem no ķīlas priekšmeta pārdošanas, tas ir, parāda atlikums, ko nesedz nekustamā īpašuma vērtība. Atkarībā no iespējas piedzīt parāda atlikumu veidojas kredītu iedalījums – regresa un bezregresa kredītos.
ASV štatos, kas tiek klasificēti kā bezregresa, aizdevējs nevar iegūt tiesas spriedumu pret parādnieku, lai piedzītu parāda atlikumu. Savukārt regresa štati atļauj aizdevējam saņemt tiesas spriedumu parāda atlikuma piedziņai no parādnieka.5
Bezregresa kredīta gadījumā aizņēmējs nav personīgi atbildīgs par kredītu. Atbildība ir ierobežota ar ieķīlātā īpašuma vērtību. Aizdevējs ir piekritis, ka īpašums ir pietiekams nodrošinājums. Ja piedziņas gadījumā izveidosies parāda atlikums, aizdevējs cietīs zaudējumus un nevarēs tos piedzīt no aizņēmēja.6
Regresa kredīta gadījumā aizņēmējs ir parādā visu kredīta summu – pat ja īpašums ir atdots atpakaļ aizdevējam.7 Tas nozīmē, ka aizņēmējs ir personīgi atbildīgs par saņemto kredītu un tā atmaksu.
1.2. Terminoloģija
Latvijā plaši tiek lietots apzīmējums "nolikto atslēgu princips", apzīmējot bezregresa kredītus ASV. Šāds apzīmējums ASV netiek lietots. Juridiskais apzīmējums, kas plaši tiek lietots ASV ne tikai juridiskajā terminoloģijā, bet arī vispār sabiedrībā, ir non-recourse loans (bezregresa kredīti). Līdz ar to apzīmējums "nolikto atslēgu princips" neatbilst ASV lietotajai terminoloģijai.8
ASV tiek lietots arī nejuridisks apzīmējums bezregresa kredītiem – walk away from a mortgage – aiziet no hipotēkas. Jāatzīmē, ka šis apzīmējums ir maldinošs, jo vienkāršota īpašuma atbrīvošana, aizejot no tā un nemaksājot kredītu, sevī ietver pietiekami daudz riskus un nav tik vienkārša, kā varētu šķist. Nepildot saistības, tiek sabojāta kredītvēsture, kam ASV ir liela nozīme, un tas savukārt radīs grūtības saņemt kredītus nākotnē, kā arī ir jārēķinās ar iespējamiem nodokļu maksājumiem,9 kas izriet no atbrīvošanās no kredītsaistībām, tās nesamaksājot.
Juridiski šis jautājums ir daudz komplicētāks, jo bezregresa kredītu regulējums paredz, ka kreditors nevar piedzīt parāda atlikumu pēc īpašuma pārdošanas, nevis to, ka parādnieks var brīvi "mētāties ar atslēgām". Praksē tam var būt dažādas izpausmes: kreditors var vērst piedziņu10 pret īpašumu, kā rezultātā parādniekam ir jāatstāj īpašums; pats parādnieks var vērsties pie kreditora un informēt kreditoru, ka netiek galā ar savām saistībām, piedāvājot, ka atbrīvos īpašumu; parādnieks var piedāvāt īpašuma pārdošanu paša spēkiem par kreditoram pieņemamu cenu, kas ir zemāka par parāda atlikumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.