16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)
Skaidrojumi. Viedokļi
Trieciens samākslotām tiesiskās aizsardzības shēmām
39
Dr.habil.iur.
Kalvis Torgāns
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors

Šai rakstā meklēti cēloņi un risinājumi problēmai, kuras sakarā novembra sākumā četras bankas – AS "Norvik Banka", AS "Swedbank", AS "SEB banka" un AS "Reverta" – atklātā vēstulē vērsās pie jaunās 12. Saeimas deputātiem ar aicinājumu veikt efektīvus pasākumus. Vēstulē teikts: "Ļaunprātīgo maksātnespēju gadījumi jau sasnieguši tādu mērogu, kas šo negatīvo parādību padara par nacionālās drošības jautājumu. Valstī atkārtoti tiek realizētas līdzīgas krāpšanas shēmas, izmantojot negodprātīgu tiesnešu, maksātnespējas administratoru un citu amatpersonu palīdzību, kuri savas rīcības tiesiskumu pamato ar formālu atsaukšanos uz tiesību aktiem un tajos piešķirtajām pilnvarām un uzliktajiem pienākumiem."1 Raksta ietvaros aplūkots judikatūras veidošanai nozīmīgs 2014. gada 31. oktobra Augstākās tiesas spriedums, kas lasāms šajā pašā "Jurista Vārda" laidienā.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
39 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
22. Decembris 2014 / 11:46
2
ATBILDĒT
tauta, beidzam cepties (īpaši tā sarkanā puķe)
likumdevējs ir paudis savu gribu, un viss; kreditori (un tiesas) visiem spēkiem mēģina nodarbotiues ar tiesību jaunradi ( faktiski "vecradi"), neatzīstot MNL likuma grozījumu tekstu un mēģinot iegrozīt to pavisam pretēji tā jēgai un mērķim, bet mērķis ir (arī) tāds - iedot bietē stulbam kreditoram, kurš nejēdz (vai negrib apjēgt), kam, cik aizdot, lai ar kredītiem nekropļu tautsaimniecību
Magone
20. Decembris 2014 / 17:23
0
ATBILDĒT
Jonam
Ja šeit kaut kas ir bezjēdzība, tad tā ir jūsu izpratne par tiesībām maksātnespējas procesā. Nav pamatots jūsu uzskats, ka tiesas pieņem šādus lēmumus, jo visi piekrīt un neviens ne par ko nesūdzās.
Tā, piemēram, banka tiesai sūdzas, ka administrators neatzīst banku par nenodrošināto kreditoru, jo bankas prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu. Administrators uzskata, ka banka ir nodrošinātais kreditors, nevis nenodrošinātais. Rajona tiesa 2013.gada oktobra lēmumā raksta. Citēju:
"Izvērtējot apstākļus lietā, tiesa uzskata, ka administratora lēmums ir likumpamatots un pareizs. Tā saskaņā ar Maksātnespējas likuma 7.panta pirmo daļu nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku. Tiesa uzskata, ka Bankas (minēts konkrēts nosaukums) secinājums par Maksātnespējas likuma 5.pantā norādīto fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķi ir kļūdains. Norādītā panta saturs -fiziskas personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas, tulkojums sistēmiski ar citām Maksātnespējas likuma normām un tāpēc nenozīmē, ka maksātnespējas process nevar skart trešās personas. Pretējā gadījumā Maksātnespējas likumā nebūtu iekļauta XVII nodaļa –darījumu apstrīdēšana, XVIII nodaļa –Līgumu izpilde un izbeigšana, XXVI nodaļas 144.pants –darījumu apstrīdēšana bankrota laikā, kuru regulējums tieši skar trešo personu tiesības un pienākumus. Līdz ar to 5.panta uzdevums ir pēc iespējas pilnīgāk izmantot parādnieka mantu, nevis izmantot tikai parādnieka mantu. Tā kā ir stājies spēkā tiesas spriedums (spriedums par parāda piedziņu no trešās personas), Banka jebkurā mirklī ir tiesīga realizēt savas hipotekārā kreditora tiesības, atsavinot (minēts vārds, mūsu gadījumā tas ir dēls jeb persona, kura devusi nodrošinājumu) dēla ieķīlātos īpašumus. Līdz ar to salīdzinot Banku ar citiem kreditoriem, kuru labā nav nostiprināta hipotēka, neapšaubāmi uzskatāma par nodrošināto kreditoru.
Tiesa uzskata par nepamatotu Bankas norādi, ka Maksātnespējas likuma 7.panta tiesību normas vārdiskā jēga ir plašāka nekā tās mērķis un likuma plāns, ka šis aizklātais likuma robs jānovērš teoloģiskās redukcijas ceļā – sašaurinot tiesību normas vārdisko izpausmi līdz tiesību normas mērķim. Tiesa secina, ka Bankai likumdevējs ir sniedzis iespēju parādnieka (tēva, mūsu gadījumā) saistības dzēst izmantojot ķīlas tiesību, kuras tiesisko dabu regulē Civillikums un kura tiesību normu atkārtots izklāsts Maksātnespējas likumā nav nepieciešams. Gadījumā, ja administrators atzītu Banku par nenodrošināto kreditoru, tai būtu iespēja tēva parādu atgūt dubultā –kā no tēva, tā arī no dēla ieķīlātajiem īpašumiem.
Ar šādu rīcību Banka rīkojusies pretēji Maksātnespējas likuma 6.pantā noteiktajiem principiem un proti pretēji labticības principam, kad noklusējusi savu saistību ar zemesgrāmatā reģistrētu hipotēku, tā izmantojot situāciju, lai netaisnīgi iedzīvotos, Banka rīkojusies pretēji kreditoru vienlīdzības principam, parādu atgūstot maksātnespējas procesā un vienlaicīgi ārpus tā."
Šādus lēmumus varu citēt un citēt. Pretēji tiesu lēmumi man nav zināmi. Protams, jūs jau varat domāt,ka esat gudrāks par visām Latvijas tiesām...Ko tad likumdevējs tagad ļoti labu izdarīja, precīzi pasakot grozījumos, ka kreditors, pretēji judikatūrai, ir uzskatāms par nenodrošināto kreditoru? Būs vēl lielāks ķīselis, kā jau tiesa raksta lēmumā –bankas izmantos to un mēģinās naudu saņemt dubultā –no tēva un dēla, noklusējot kreditora prasījumos tēva mn procesā, ka tāds nodrošinājums vispār ir, jo ja jau banka pēc 2015.gada 1.marta būs uzskatāma par nenodrošināto kreditoru šādos gadījumos, tad par kādiem nodrošinājumiem kreditora prasījumā tai vēl būtu jāraksta un administratoram jāatskaitās. Administrators jau arī nevar zināt potenciālās trešās personas, kuras varētu būt devušas nodrošinājumu, administrators zemesgrāmatā skatās tikai parādniekam piederošos īpašumus. Precedenti šādai banku pašdarbībai jau ir bijuši. Tām arī vienmēr nav jābūt bankām, tā var būt jebkura persona, kas saņēmusi nodrošinājumu. Tagad likumdevējs pavēris durvis vēl platāk... un mums atliek tikai paļauties uz šo personu, kuru prasījumu tiesības ir nodrošinātas ar trešajai personai piederošu mantu, godaprātu.
Jons > Magone
22. Decembris 2014 / 10:17
1
ATBILDĒT
Magone, tak es jau teicu, Jūs paliekat pie sava, es pie sava (ja kas.. lasiet visu manu tekstu… tur daudz vairāk uzrakstīts, nekā Jūs te atkal pretī kaut ko rakstāt).
Visas iespējas Jums dotas, ejiet uz Satversmes tiesu un prasiet, lai atkal ir iepriekšējā 7.panta normas redakcija. Paskatīšos, kā Jums tas izdosies.
Es esmu diezgan daudz lasījis (saskāries arī) ar administratoru dīvaino normu traktējumu un tiesu praksi dīvaino… re pat Satversmes tiesa vienreiz pat to pateica, re tagad arī šajā Torgāna k-ga minētajā rakstā AT spriedums pieminēts… nja… un pieminēta tieši ‘’loti godprātīgā’’ administratora rīcība. Vai un par brīnumu.. administratori ‘’attaisnojas’’, ka lūk tā jau ir tikai normu neskaidrība, interpretācija, aa un vēl kreditori (parasti jau ‘’sazīmēti’’) tā lemj un sazin kas vēl, bet nekādā gadījumā administratoru ļaunprātība.. neviens taču administrators cietumā nesēž!
Ā.. un Jums nepatīk bankas? Nu ja.. bankas.. bankas… kādi nelieši tur ir… nu protams, ka nelieši (viņi takš piespieda nabaga uzņēmējus paņemt kredītus, pēc tam, kad jūt, ka ziepes spīd, piespiež sākt veidot shēmas.. tā jau uzņēmējs gribētu atdot aizdevumu, bet nu tā takš banka, kāpēc viņai atdot!?) nja… viņiem takš struktūrā ir juristi, kuri var kaut ko iebilst, pamatot pretēji administratoru ‘’tiesiskajam’’ viedoklim…, izcīnīt tiesvedībā kādu procesu, saskatot vistīrākās nejēdzības, gadu ilgajās cīņās tomēr kaut cik uzlabot tiesisko vidi (patoss?? Nu ja ka patoss!:D Jo tiesisko vidi paši administratori izveidotu bez bankām/kreditoriem, vienkārši bankas traucē to darīt!?) :D
p.s. ne visi administratori ir shēmotāji, ne visi, bet tie daži, kuru arī daudz, veido priekšstatu par visu kastu, bet tas kurš tiešām gribētu censties strādāt tiesiski, viņš vienkārši necels brēku, jo tad vispār viņu nelaidīs pie siles:(
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 36
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
3
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties