16. Decembris 2014 /NR. 49 (851)
Skaidrojumi. Viedokļi
EST spriedums pilnveido izpratni par ārzemnieku imigrācijas priekšnosacījumiem
Āris Kakstāns
Mg.iur. Latvijas Universitātē, Master II publiskajās tiesībās Aix-Marseille III universitātē Francijā 

Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2014. gada 4. septembrī publicēja spriedumu lietā C-575/12 "Air Baltic Corporation AS pret Valsts robežsardzi",1 ar kuru tā būtībā atgādina, ka vairākos būtiskos imigrācijas jautājumos ir jāpiemēro Šengenas Robežu kodekss2 un Vīzu kodekss.3 Tādējādi nav jāpiemēro ar tiem nesaderīgs dalībvalsts nacionālais likums. Šajā lietā konkrēti risināts jautājums par ārzemnieka ieceļošanu dalībvalstu teritorijā un vīzu izsniegšanu/anulēšanu. No sprieduma secināms, ka Latvijas Republikā tas ir Imigrācijas likums, kura piemērošanu vistiešāk ietekmē abas minētās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) regulas.

Vērtējot izskatītās lietas būtību, jāsecina, ka tā ir saistīta ar situāciju, kad ārzemniekam ir divas pases. Viena pase ir derīga ceļošanai, bet tajā nav vīzas; savukārt otra pase vairs nav derīga, taču tajā ir derīga vīza. Sprieduma iespējamais efekts nebūtu ierobežojams tikai ar šādām situācijām, kad jānosaka vīzas derīguma noteikšanai piemērojamais regulējums. Pirmkārt, protams, ir jāņem vērā sprieduma tiešā ietekme uz tajā vērtētajiem derīgas vīzas derīguma kritērijiem. Tomēr svarīgi izvērtēt arī tā iespējamo pozitīvo ietekmi uz ārzemnieku tiesību aizsardzību, ieceļojot Šengenas valstu teritorijā caur dažādu dalībvalstu robežpunktiem.

 

1. Lietas C-575/12 būtiskie faktiskie apstākļi

Kā izriet no spriedumā ietvertā faktisko apstākļu izklāsta, problēmas cēlonis ir tāds, ka 2010. gada 8. oktobrī AS "Air Baltic Corporation" (turpmāk – "Air Baltic") ar reisu Maskava–Rīga uz Latviju atveda Indijas pilsoni, kas robežkontrolē vienlaicīgi uzrādīja divus dokumentus: 1) derīgu Indijas pilsoņa pasi bez vienotas vīzas; 2) anulētu Indijas pilsoņa pasi, kurā bija ielīmēta vīza ar derīguma termiņu no 2009. gada 25. maija līdz 2014. gada 25. maijam.4

Lai gan Šengenas Robežu kodekss tiešā veidā neliedz personai ieceļošanu Šengenas valstu teritorijā ar šādu dokumentu sastāvu, tomēr konkrētajā situācijā priekšroka dota Imigrācijas likuma regulējumam, kas to nepieļauj. Tas ir, Indijas pilsonim atteica ieceļošanu Latvijas Republikas teritorijā tāpēc, ka viņam nebija derīgas vīzas Imigrācijas likuma izpratnē. Atvedot Indijas pilsoni, "Air Baltic" ir izdarījusi administratīvu pārkāpumu (personas pārvadāšanu uz Latvijas Republiku bez robežas šķērsošanai vajadzīgajiem ceļošanas dokumentiem). Tādējādi lietas dalībniekam "Air Baltic" ar 2010. gada 14. oktobra lēmumu Valsts robežsardze (turpmāk – VR) uzlika administratīvu naudas sodu Ls 2000 apmērā. Lietas gaitā "Air Baltic" sūdzība par minēto lēmumu VR priekšniekam ar 2010. gada 9. decembra lēmumu noraidīta. Arī Administratīvajā rajona tiesa ar 2011. gada 12. augusta spriedumu "Air Baltic" prasību noraidīja.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties