Pagājušo gadu "Jurista Vārds" noslēdza ar vēlējumu lasītājiem, citējot Dalailamu: "Nopietnāk domājiet par to, kā mainīt sabiedrību. [..] Izmantojiet savas prāta, gara spējas vislabākajā jums iespējamā veidā!" Šos pašus vārdus varam teikt arī 2014. gada decembrī, tikai papildinot tos ar jaunu saturu – katra individuālo un mūsu kopīgi šogad gūto pieredzi.

2014. gadā situācija Latvijā, Eiropā, pasaulē ir ievērojami mainījusies. Kaut arī šī frāze ir nolietota līdz banalitātei, diemžēl tā ir patiesa. Šobrīd uztraucamies un domājam par lietām, kas pirms gada šķita pilnīgi neticamas. Izrādās, pārliecība par mieru Eiropā kā galīgu sasniegumu ir bijusi ilūzija, vēlmju domāšanas raisīta maldība. Situācija, kad viena valsts ar spēka palīdzību uzspiež otrai valstij savu gribu un intereses, turklāt turpinot melot par šo rīcību gan pati saviem iedzīvotājiem, gan visai pārējai pasaulei, ir likusi mums visiem atgriezties skarbajā īstenībā un piespiedusi domāt arī par Latvijas kā potenciālas agresijas upura stiprajām un vājajām vietām.

Kāds ir jurista stāvoklis un pienākumi šādos apstākļos?

Pirmkārt, apzināties savas profesijas uzliktos pienākumus un atbildību demokrātiskas un tiesiskas valsts funkcionēšanā un neaizmirst, ka jurisprudence ir ne vien prāta darbībā, bet arī vērtību izpratnē balstīta zinātne un māksla.

Kā no maziem fragmentiem veidojas mozaīka, tā katra atsevišķa tiesībnieka rīcība ietekmē tiesiskumu valstī – neatkarīgi no profesijas un amata – sākot ar neveiklu tiesību normas interpretāciju administratīvā aktā, paviršu tieslietu izglītības kontroli un beidzot ar liela mēroga krāpšanu, kas, labi skolotiem, bet principus un pamatvērtības zaudējušiem juristiem piepalīdzot, veiksmīgi izslīdējusi cauri tiesas procesam... Visam atsevišķajam apvienojoties lielā sniega bumbā, efekts var izrādīties ļoti postošs, jo valsti, kur likuma vara nav absolūta (un kur sabiedrība tai netic!), no ārpuses izļodzīt ir daudz vieglāk nekā stabilu un tiesisku demokrātiju.

Ar īpašu atbildību ir jāizturas pret tiesību jaunradi. Jo šķietami nevainīgs likuma un, vēl jo vairāk, Satversmes grozījums nākotnē (kuru no mums neviens nevar paredzēt) var radīt pilnīgi neadekvātas situācijas un sekas. Tādēļ šis noteikti ir laiks, kad tiesību aktu projektu rakstītājiem un jo īpaši likumdevējam ir septiņreizseptiņas reizes jānomēra, pirms izdarīt griezienu. Pirmais, kas šai sakarā nāk prātā, ir šobrīd reibinošus apmērus ieguvusī vēlme iegrozīt Latvijas valsts iekārtā tautas vēlēta prezidenta institūtu. Kādēļ tāda rosība, kādi ir racionāli argumenti – atbildes nav.

Otrkārt, tiesībniekiem jāapzinās, ka cīņa par Latviju mūsu profesijas gadījumā ir ļoti personiska. Tiesību sistēma vienmēr ir nacionāla. Tas nozīmē, ka juristam darbs savā profesijā faktiski ir tikai savā valstī (ar retiem starptautisko tiesību speciālistu izņēmumiem). Šo patiesību uz savas ādas izbaudīja Latvijas senatori, advokāti un augstskolu profesori, pēc Otrā pasaules kara slaukot ielas un strādājot pie konveijeriem ASV un Austrālijā. Tādēļ juristiem nav, kur atkāpties – atšķirībā no tiem sociālo tīklu varoņiem, kas apgalvo, ka krīzes gadījumā galvenais ir paspēt laikus aizbraukt un darbs ārzemēs vienmēr atradīsies...

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, "Jurista Vārda" redakcija vēl lasītājiem 2015. gadā saglabāt iekšēju mieru, pārliecību par saviem spēkiem, spēju ieklausīties savā sirdsapziņā un vienmēr rīkoties tā, lai Latvijā vairotu mieru, laimi, brīvību un, protams, taisnīgumu!

Dzejnieks, jurists un politiķis Rainis zināja, ka "mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba", bet Latvijas valsts pirmais prezidents jurists Jānis Čakste bija pārliecināts, ka "taisnība vienmēr uzvarēs"! Viņi nekļūdījās.

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu un miera pilnu Jauno gadu!