Runa galvenokārt ir par Krimināllikuma (turpmāk – KL) vispārīgās daļas 8. pantu, kas veltīts vainas formām krimināltiesībās. Pārējie ierosinātie grozījumi šajā likumprojektā saistīti ar Krimināllikuma sevišķo daļu sakarā ar pieteiktajiem grozījumiem būtiska kaitējuma jēdzienā, kas iestrādāti otrajā apspriežamajā Krimināllikuma grozījumu projektā un tika atbalstīti. Vēl viena daļa ierosināto grozījumu projektā attiecas uz normām, kurās noteikta atbildība par noziedzīgiem nodarījumiem transportā.

Galvenais diskutējamais jautājums bija par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos.

KL 8. pantam pašreizējā redakcijā ir divas daļas.¹ Panta pirmajā daļā pateikts, ka par vainīgu noziedzīgā nodarījumā atzīstama tikai persona, kas to izdarījusi ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības. Panta otrā daļa satur noteikumu, ka, nosakot noziedzīgo nodarījumu izdarījušās personas vainas formu, jākonstatē šīs personas psihiskā attieksme pret noziedzīgā nodarījuma objektīvajām pazīmēm, tas ir, pret darbību vai bezdarbību un kaitīgajām sekām, kas iekļautas kāda noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā.

Tātad saskaņā ar KL 8. panta pirmo daļu krimināltiesībās tiek atzītas tikai divas vainas formas – nodoms un neuzmanība, tāpēc nav pamata runāt par kaut kādu trešo vainas formu (divkāršo vainas formu vai līdzīgi dēvētu). Tomēr jārēķinās ar to, ka Krimināllikuma sevišķajā daļā ir liels skaits normu, kurās paredzēta atbildība ne tikai par prettiesisku darbību vai bezdarbību (formāla sastāva nodarījumi), bet ir daudz normu, kurās noziedzīgumu saista ar kaitīgajām sekām, piemēram, smagām sekām (cilvēka nāve vai smags miesas bojājums) vai būtisku kaitējumu (materiāla sastāva noziedzīgi nodarījumi).