Šā gada janvārī ir rosināts priekšlikums grozījumiem Civillikumā, piedāvājot to papildināt ar jaunu – partnerības institūtu. Šādas ieceres oponenti par vienu no savas pozīcijas centrālajām tēzēm ir izvirzījuši argumentu, ka kopā dzīvojošām personām, kuras sev zināmu iemeslu dēļ nevēlas vai nevar noslēgt laulību, nekāda īpaša tiesiskā aizsardzība nav nepieciešama, jo jau šobrīd tiem ir iespēja visus mantiskos un citu veidu jautājumus nokārtot, slēdzot tiesiskus darījumus. Tāpēc šajā komentārā vērsta uzmanība uz vairākām būtiskām problēmām, ar kurām tomēr ir jāsaskaras nelaulātiem pāriem. Turklāt pretēju dzimumu pāri tās patiesi vismaz var atrisināt, noslēdzot laulību, savukārt viendzimuma pāriem šādas iespējas nav, tāpēc, ieskicējot problēmu loku, atsaukšos tieši uz viendzimuma partneriem.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ik gadu aptuveni puse laulību attiecībā pret konkrētajā gadā noslēgto laulību skaitu tiek šķirtas, bet apmēram puse jaundzimušo dzimst nelaulātiem vecākiem. Pastāv arī viendzimuma pāru veidotas ģimenes (par kuru skaita noteikšanu valstij nav bijusi interese, neskatoties uz to, ka to ir bijusi iespēja darīt, piemēram, 2011. gadā notikušās tautas skaitīšanas ietvaros, līdzīgi kā tas tika darīts citās Eiropas Savienības dalībvalstīs). Tātad kopumā ievērojams skaits cilvēku veido ģimenes, kuras neizriet no laulības.
Tomēr vairums politiķu joprojām uzskata, ka ģimenes tiesību jomā sabiedrība ir jāpielāgo pastāvošajiem likumiem, nevis ar likumiem jāaizsargā sabiedrība. "Tradicionālās (kristīgās) vērtības" tiek minētas kā galvenais iemesls tam, ka visam jāpaliek kā šobrīd. Kādas potenciāli negatīvas sekas sabiedrībā atstātu plašāka ģimeņu loka tiesiska aizsardzība (piemēram, nereģistrētas pretēju dzimumu pāru un viendzimuma pāru kopdzīves aizsardzība un iespēja viendzimuma pāriem un pretēju dzimumu pāriem reģistrēt partnerattiecības), tā arī netiek paskaidrots. Nekāda paskaidrojuma arī nevar būt, jo neviena no tām daudzajām valstīm, kurās pastāv pāru nereģistrētas kopdzīves un/vai reģistrēto partnerattiecību tiesiskais regulējums, neplāno to atcelt tieši tāpēc, ka nekādu kaitējumu tas sabiedrībai nenodara. Gluži pretēji – šo valstu iedzīvotāju veidotās ģimenes tiek atzītas, novērtētas un pasargātas, tādējādi veicinot šīs ģimenes veidojošo cilvēku lojalitāti savai valstij.
Turpmākajā tekstā es pievērsīšos vairākām būtiskām problēmām, ar kurām jāsaskaras nelaulātiem pāriem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.