24. Februāris 2015 /NR. 08 (860)
Skaidrojumi. Viedokļi
Ārpuslaulības kopdzīves regulējuma harmonizācijas tendences un nākotnes perspektīvas Eiropā
2

Lai gan tradicionālās ģimenes, kas sastāv no vīra, sievas un bērniem, izpratne joprojām tiek uzskatīta par normu Eiropā, tā vairs nav vienīgā ģimenes dzīves forma. Personas bieži izvēlas veidot ārpuslaulības kopdzīvi (turpmāk – kopdzīve), t.i., savienību, dzīvojot kopā bez laulības noslēgšanas. Pēdējā laikā tā ir kļuvusi par vienu no ģimenes tiesību centrālajiem izpētes objektiem.1 Tomēr tās atzīšana nacionālajā līmenī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ietvaros nav vienveidīga. Arī Latvijā likumdevējam ir interese sakārtot kopdzīves partneru attiecības, jo īpaši mantiskās un mantojuma,2 taču vienota koncepcija joprojām nav izveidota. Tāpēc rakstā autores mērķis ir izvērtēt starptautisko tiesību potenciālu, harmonizējot valstu pieeju kopdzīves regulējumam, jo īpaši apstākļos, kad valstis īsteno atvērto robežu politiku.

Eiropas integrācijas procesam tomēr ir bijusi pozitīva ietekme uz kopdzīves regulējuma attīstību. Tas radīja jaunus izaicinājumus starptautiskām privāttiesībām: unificēto un harmonizēto Eiropas privāttiesību papildināšanu, Eiropas tiesību zinātnes attīstību. Harmonizācija un unifikācija tradicionāli notiek tādās jomās kā komerctiesības, civiltiesības, it īpaši saistību tiesības, izveidojot Eiropas kontrakta tiesību principus, patērētāju, kolīziju tiesības utt. Ģimenes tiesības tā dēvēto kultūras ierobežojumu dēļ ilgu laiku līdz šim brīdim ir gandrīz pilnībā izkritušas no salīdzinošā pētnieciskā procesa.

Pēdējos gados ģimenes tiesības ir strauji pārvērtušās par salīdzinošo tiesību, kā arī harmonizācijas (starptautisko attiecību jomā – arī unifikācijas) subjektu. Šajā attīstības procesā izšķiroša loma bijusi vienlīdzības un nediskriminācijas principiem, ko apstiprināja Eiropas Padome (turpmāk – EP), ES Tiesa (turpmāk – EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT).

Mūsdienās par kopdzīves pievilcīgajiem aspektiem kļuvuši dažādi apsvērumi. Pirmkārt, izbeidzot attiecības, nav nepieciešama atsevišķās valstīs potenciāli dārgā laulības šķiršanas procedūra, izvairoties arī no šķiršanās sekām, ja, piemēram, tiek sadalīts kopdzīves laikā iegādātais īpašums vai pieprasīti līdzekļi iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Tāpat kopdzīves partneriem, kuri apzināti pieiet šādas savienības izveidei, ir iespējams noregulēt savu attiecību pamatjautājumus atsevišķā līgumā, kaut arī iztiesāto lietu skaits liecina, ka, uzsākot kopdzīvi, partneri kopdzīves potenciālās negatīvās sekas, it īpaši savienības izbeigšanas gadījumā, nevērtē kritiski. Treškārt, pāri, kuriem ir interese par ienākuma nodokļu atvieglojumiem saistībā ar savu statusu, parasti var izmantot kopīgas nodokļu atmaksas shēmas, ko attiecina uz laulātajiem (piemēram, Francijā). Papildus daži pētnieki3 uzsver, ka feministes kopdzīvē saskata brīvību no tradicionālas vīriešu dominēšanas laulībā.

Aspekti, kuri rosina plašas juridiskas diskusijas, citu starpā ir šādi: 1) kopdzīves partnera juridiskā statusa noteikšana attiecībā pret citu partneri un šāda pāra vietas definēšana attiecībā pret sabiedrību un laulību; 2) partneriem piešķiramo pienākumu un tiesību apjoms, ja salīdzina ar tādiem, kurus likums parasti nodrošina laulātajiem; 3) efektīva dokumentāla pierādīšana, vai personu starpā pastāvēja kopdzīve, kaut arī laulība nebija noslēgta; 4) vai valstij, ja tā nacionālā līmenī neatzīst kopdzīvi, ir pienākums atzīt tādu statusu, kuru ir piešķīrusi cita valsts.

Doktrināli veidojas divas diametrāli pretējas pieejas sociālās īstenības nepieciešamībai likumīgā ceļā noregulēt personu attiecības, kuras veido kopdzīvi. No vienas puses, tiek norādīts uz laulības kā institūta nozīmes un skaita samazināšanos,4 kas izraisa diskusijas par kopdzīves preferenci ģimenes modeļa izvēlei bērnu vecākiem, jo laulība varētu kļūt nenozīmīga no uzņemamo saistību viedokļa.5 Tāpat laulātie un kopdzīves partneri jau sākotnēji sagaida no savām attiecībām atšķirīgus rezultātus.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
mazgudrais
26. Februāris 2015 / 09:33
0
ATBILDĒT
Vai tad "ārpuslaulības" ir saliktenis? Ne pārāk sen JV bija ziņa (ziņas autors G.Litvins) par kaut kādu promocijas darbu, kura nosaukumā bija "Ārpus laulības"?
pirāts
25. Februāris 2015 / 17:43
0
ATBILDĒT
Redzama jaunās tiesību zinātņu doktores kompetence šajā jomā. Patīkami lasīt rakstus ar augstu pievienoto vērtību. Tā turpināt savu zinātnisko ceļu!
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties