Šobrīd, kad tiesneša amatos Latvijā ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, turklāt arī rajona tiesu un apgabaltiesu priekšsēdētājas ir pārsvarā sievietes, vienu no Augstākās tiesas departamentiem vada tiesnese un uz īsu brīdi arī Satversmes tiesas vadība bija sievietes rokās, ir grūti iedomāties, ka vēl 20. gadsimta pirmajā pusē sievietes nonākšana tiesneša krēslā Eiropas valstīs bija gandrīz neticama varbūtība.

Tomēr Latvijas Republikas pamatos 1918. gadā tika likti demokrātiskas valsts principi, tai skaitā dzimumu līdztiesība. Un jau 30. gadu sākumā Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes absolvente Rozālija Purgale (dzimusi Bandere) ieguva tiesneša tiesības, t.i., tiesības patstāvīgi iztiesāt lietas. Savās atmiņās viņa uzsver, ka šāds panākums ir bijis iespējams, vienīgi pateicoties Satversmē iekļautajam dzimumu līdztiesības principam (kas expressis verbis tolaik izpaudās vienīgi abiem dzimumiem piešķirtajās vēlēšanu tiesībās) un "to vīru laikmetīgiem uzskatiem, kas kā Latgales apgabaltiesas kopsapulces locekļi mani pieņēma un deva man tālākās iespējas".