24. Marts 2015 /NR. 12 (864)
Skaidrojumi. Viedokļi
Personas tiesības uz tiesas pieejamību saīsināto nolēmumu kontekstā
16
Dr.iur.
Daina Ose
 

Laikā, kad sabiedrība pieprasa ātru procesu civiltiesisko strīdu risināšanai, ir jāizvērtē tiesas nolēmuma kā procesuālā dokumenta satura struktūra.

Nenoliedzami, ka praksē ir vērojama tiesas nolēmumu apjoma palielināšanās, kas prasa gan laika, gan cilvēkresursu patēriņu, paaugstinot procesuālās izmaksas. Ekonomijas principa ietvaros rodas nepieciešamība optimizēt procesuālās darbības, sasniedzot tādu rezultātu, lai saglabātu līdzsvaru starp ekonomijas principu un personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā uz tiesas pieejamību.

Dažādu valstu procesos ir meklēti risinājumi tiesas nolēmumu optimizācijai, mēģinot panākt ātru un efektīvu procesu ar vismazāko resursu ieguldījumu. Latvijas civilprocess pašlaik pieturas pie uzskata, ka izpildāms tiesas nolēmums sastāv no četrām daļām: ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas. Katras daļas saturā ietveramā informācija tiek noteikta ar likumu. Pilna tiesas sprieduma neesamība lietā ir pamats pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai un lietas nosūtīšanai jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma1 427. panta pirmās daļas 5. punktam. Latvijas juristu vidū ir saglabājies viedoklis, ka visās civillietās tiesai jāsastāda pilns spriedums un nevar aprobežoties tikai ar saīsinātā sprieduma taisīšanu.2

Juridiskajā literatūrā tiek uzsvērts, ka katra tiesas sprieduma motīvu daļa ir sprieduma svarīgākā un nozīmīgākā daļa,3 jo tās saturā ir redzama tiesību normu piemērošana noteiktiem faktiskiem apstākļiem, pierādījumu izvērtēšana un analīze. Pēc sprieduma motīvu daļas tiek noteikta sprieduma likumība un pamatotība.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Lida
28. Marts 2015 / 13:00
4
ATBILDĒT
Kur tad slēpjas tas sprieduma "dārgums"? Papīrs, tinte, mazkvalificētu tiesu darbinieku (tiesu darbiniekiem vispār nav nekādu profesionālu amata prasību) darbs par nekvalifificēta darba atalgojumu. Dārgākais jau ir tiesneša paraksts.
mazgudrais > Lida
30. Marts 2015 / 11:33
0
ATBILDĒT
kopš tiek publicēti tiesu spriedumi, ir kļuvis daudz vairāk aizraujošas lasāmvielas mūsu zemītē, iesaku, dažreiz būs jautri; vēl vajadzētu apsūdzības rakstus publiskot, tad varētu, iespējams, vēl vairāk jautroties
Rinalds
28. Marts 2015 / 10:15
1
ATBILDĒT
Ja spriedums nav saprotams un turklāt nav motivēts (vai neskaidri, nesaprotami motivēts), tad sprieduma “patiesie motīvi” meklējami citur. Par dažiem tādiem gadījumiem periodiski ziņo un vēl ziņos KNAB. Spriedumam ir jābūt tādam, lai arī ne-jurists varētu saprast un pārbaudīt tajā rakstīto, proti, tiesas domāšanas gaitu, kura cēloņsakarīgi noveda pie pieņemtā nolēmuma. Tas pats attiecās arī uz nepārsūdzamiem spriedumiem. Nesaprotami vai nemotivēti spriedumi grauj uzticēšanos tiesai.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties