24. Marts 2015 /NR. 12 (864)
Skaidrojumi. Viedokļi
Lietu nodošanas regulējuma pozitīvie un negatīvie aspekti
2
Irēna Kucina
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos, LU Juridiskās fakultātes docente  

2014. gada 4. janvārī spēkā stājās grozījumi Civilprocesa likums (turpmāk – CPL), tajā iekļaujot jaunu normu – 32.1 pantu par tiesvedībā pieņemtās lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai. Saskaņā ar CPL pārejas noteikumu 73. punktu šai normai ir pagaidu raksturs un tā zaudēs spēku 2016. gada 31. decembrī.

Minētie grozījumi CPL tika sagatavoti plašākas tiesu sistēmas reformas ietvaros apstākļos, kad ar grozījumiem likumā "Par tiesu varu" (2013. gada 13. jūnija likums) tika nostiprināta pāreja uz tā saukto tīro tiesu instanču sistēmu jeb Augstākās tiesas palātu darbības pakāpenisku izbeigšanu. Jāatzīmē, ka līdzīgs regulējums jau zināmu laiku pastāv arī Kriminālprocesa likumā – 445. panta pirmās daļas 1. punkts, kas paredz tiesības tiesai līdz tiesas izmeklēšanas sākumam ierosināt tai piekritīgas krimināllietas nodošanu citai tiesai, ja šādā veidā var panākt lietas ātrāku izskatīšanu.

Uzsākot tiesu sistēmas reformu, Latvijā bija izveidojusies situācija, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pēc piekritības tika izskatīti 40% no kopējā civillietu skaita. Šādi noslodzes rādītāji Latvijas galvaspilsētā jau tradicionāli bijuši lielāki nekā citviet Latvijā, taču jo īpaši saņemto lietu pieauguma tendence tika novērota sakarā ar vispasaules ekonomisko krīzi, kas saasināja maksātnespējas un parādu atgūšanas jautājumus.

Tādējādi iepriekš minēto grozījumu mērķis, papildinot CPL ar 32.1 pantu, ir risināt jautājumu par tiesu noslodzes izlīdzināšanu laika posmā līdz tiesu instanču reformas beigām (2016. gada 31. decembrim), ļaujot lietas, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, nodot izskatīšanai citām tā paša vai cita tiesu apgabala tiesām, ja tādējādi iespējams panākt to ātrāku izskatīšanu. Minētais attiecināms arī uz apgabaltiesu tiesvedībā esošām lietām.

Jāatzīmē, ka tiesu noslodzes rādītāji (apstāklis, ka citās tiesās ir mazāka noslodze nekā tiesā, kura ierosinājusi lietas nodošanu) nevar būt vienīgais kritērijs, lai lemtu par labu lietu pārdalei. Tiesu noslodzes rādītājs ir izmantojams, vienīgi lemjot par to konkrēto tiesu, kurai būtu iespējams lietu nodot. Lietas nodošanas nepieciešamība un pieļaujamība katrā gadījumā ir nosakāma individuāli, vērtējot dažādu lietu raksturojošo apstākļu kopumu (prasījuma raksturs, datums, kāds noteikts lietas izskatīšanai pēc būtības, lietas dalībnieku skaits u.c. apstākļi).

Ierosinājumu par lietas nodošanu no vienas rajona (pilsētas) tiesas citai sniedz šīs tiesas priekšsēdētājs, bet lēmumu pieņem apgabaltiesas priekšsēdētājs. Savukārt par apgabaltiesas lietas nodošanu citai apgabaltiesai lēmumu pieņem Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanas citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai īstenošanai ir jāievēro trīs pamatprincipi, kas CPL ir tieši un konkrēti nosaukti. Proti, tiesai (tiesas priekšsēdētājam) jānoskaidro, vai:

  1. nav speciālā piekritība (lietas piekritība noteikta saskaņā ar CPL 28.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jackpot
24. Marts 2015 / 15:22
0
ATBILDĒT
Raksts, bez šaubām, aktuāls un varētu pat apgalvot, ka lietu sadale ir labs risinājums, ja vien:
a) tiesas sastāva darbinieks uz manu jautājumu - vai civillietā Nr._____ (kas no Rīgas pārdalīta uz Ludzu) ir iesniegti jauni/papildus pierādījumi vai saņemta kāda cita būtiska informācija lietas ietvaros - sniegtu kaut informatīvi primitīvu atbildi (ir/nav), nevis atcirstu, lai es braucu uz Ludzas tiesu un iepazīstoties klātienē, jo pa telefonu šādu informāciju persona neesot tiesīga sniegt.
b) videokonfereņču nodrošināšana tik tiešām eksistētu visās tiesās ne tikai uz "papīra" bet arī praktiski.
c) tiesās pastāvētu mehānisms, kas ļautu vismaz attālināti iepazīties ar lietas materiāliem (piem., tiesā iesniegto dokumentu elektronizācija)

ja šīs minētās lietas darbotos, nešaubos, ka lietu izskatīšanas termiņi saruktu uz pusi.
Alberta ielas bruģis > Jackpot
26. Marts 2015 / 10:00
0
ATBILDĒT
Redz, lauku tiesās, līdzīgi kā vairumā Rīgas tiesu apgabala tiesās, stājoties darbā tiesas darbiniekam liek iekalt no galvas mantru, ko tam jāatceras arī 2:00 naktī, ja tiesnesis ierodas pie viņa dzīvesvietā. Un tā ir:
1. Tev nebūs ņemt kukuli;
2. Tev nebūs apšaubīti tiesneša un tiesneša palīga uzdotos uzdevumus;
3. Tev nebūs pa telefonu teikt jelkādu informāciju par lietas materiāliem;
4. Tev nebūs teikt nevienam jelkādu informāciju par tiesneses domām attiecībā uz kādu jautājumu.

Tiesas sēžu sekretārs, pēc 3 mēnešu ilga darba pie minēto punktu iekalšanas no galvas, var kanidēt, ka viņa darba līgums tiks pārslēgts uz nenoteiktu laiku, kas nozīmē, ka tas pilnvērtīgi sāks ceļu temīdas zemākajāka kastā kā staigājošs rīks. Tādējādi tiesas sēžu sekretārs pa telefonu vienīgais ko var pateikt, ir: "šādu informāciju mēs pa telefonu nesniedzam", tādējādi novēršot no sevis dusmīgo, dziļo un nemiera pilno tiesneša palīga acu skatienu, kas ik uz soļa kontrolē, ko viņa neapdomīgais un neko nesprotošais kārtējais sekretārs tūlīt salaidīs dēlī.

Un vispār, pareizi jau ir, pasakot pa telefonu, ka lietas materiālos pēc tā un tā datuma ir iesniegti vēl prasītāja papildus pierādījumi, var tik ļoti aizskart kāda lietas dalībnieka intereses, ka šāda tiesas darbinieka rīcība būtu kvalificējama kā neatbilstoša.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties