Darbība un bezdarbība ir kriminālatbildības noteicošais pamats, jo tikai darbība vai bezdarbība kā cilvēka psihiskās darbības ārējā izpausme realitātē rada vai var radīt apdraudējumu ar likumu aizsargātām svarīgām valsts, sabiedrības un atsevišķu indivīdu interesēm.
Ne katra darbība vai bezdarbība ir kriminālā kārtā sodāma. Tai ir jābūt prettiesiskai (nelikumīgai). Darbība vai bezdarbība pārtop par prettiesisku, ja tā tiek aizliegta ar likumu vai citu tiesību normatīvo aktu, kas ietver noteiktus cilvēku uzvedības standartus, paredzot arī atbilstošas sankcijas par svarīgāko aizsargājamo interešu aizsardzības un uzvedības piesardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prettiesiskās darbības un bezdarbības juridiskās nostādnes krimināltiesībās ir pietiekami izstrādātas, ietverot tās Krimināllikuma normās un papildinot krimināltiesību teorijā. Tāpēc varētu pie šiem jautājumiem nekavēties, ja vien kārtējais arguments, kāpēc jautājums par vainas formas salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos iekļaušanu Krimināllikuma vispārējā daļā Saeimas Juridiskajā komisijā neatdurtos pret it kā neizpratni par darbības, it īpaši bezdarbības, jēgu krimināltiesībās. Prettiesiskās darbības un bezdarbības jēgas skaidrojumu krimināltiesībās var atrast ikvienā mācību grāmatā un izstrādātie formulējumi pēc būtības netiek apstrīdēti.1
Par darbību krimināltiesiskā nozīmē uzskatāma cilvēka apzināta aktīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, ar ko tiek realizēta viņa griba ārējā pasaulē un tās rezultātā tiek izdarīts Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēts ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums.
Ar cilvēka uzvedību saprotam abus tās izpausmes veidus – aktīvu darbību un pasīvu darbību jeb bezdarbību. Darbības kaitīgums izpaužas ar likumu aizsargāto interešu apdraudējumā, bet kaitīguma apzināšanās nozīmē, ka persona pietiekami konkrēti saprot, ka ar konkrēto darbību vai bezdarbības aktu viņa apdraud citu personu likumiskās intereses.
Apziņa ir cilvēka smadzeņu spēja atspoguļot īstenību. Griba ir psiholoģisks kritērijs, kas raksturo apzinātu spēju reaģēt uz ārējās pasaules notikumiem, spriešanas patstāvību un rīcību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.