21. Aprīlis 2015 /NR. 16 (868)
Skaidrojumi. Viedokļi
Darbības un bezdarbības izpratne krimināltiesībās
9
Dr.habil.iur.
Uldis Krastiņš
LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesors  

Darbība un bezdarbība ir kriminālatbildības noteicošais pamats, jo tikai darbība vai bezdarbība kā cilvēka psihiskās darbības ārējā izpausme realitātē rada vai var radīt apdraudējumu ar likumu aizsargātām svarīgām valsts, sabiedrības un atsevišķu indivīdu interesēm.

Ne katra darbība vai bezdarbība ir kriminālā kārtā sodāma. Tai ir jābūt prettiesiskai (nelikumīgai). Darbība vai bezdarbība pārtop par prettiesisku, ja tā tiek aizliegta ar likumu vai citu tiesību normatīvo aktu, kas ietver noteiktus cilvēku uzvedības standartus, paredzot arī atbilstošas sankcijas par svarīgāko aizsargājamo interešu aizsardzības un uzvedības piesardzības noteikumu pārkāpšanu.

Prettiesiskās darbības un bezdarbības juridiskās nostādnes krimināltiesībās ir pietiekami izstrādātas, ietverot tās Krimināllikuma normās un papildinot krimināltiesību teorijā. Tāpēc varētu pie šiem jautājumiem nekavēties, ja vien kārtējais arguments, kāpēc jautājums par vainas formas salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos iekļaušanu Krimināllikuma vispārējā daļā Saeimas Juridiskajā komisijā neatdurtos pret it kā neizpratni par darbības, it īpaši bezdarbības, jēgu krimināltiesībās. Prettiesiskās darbības un bezdarbības jēgas skaidrojumu krimināltiesībās var atrast ikvienā mācību grāmatā un izstrādātie formulējumi pēc būtības netiek apstrīdēti.1

Par darbību krimināltiesiskā nozīmē uzskatāma cilvēka apzināta aktīva, kaitīga un prettiesiska uzvedība, ar ko tiek realizēta viņa griba ārējā pasaulē un tās rezultātā tiek izdarīts Krimināllikuma sevišķajā daļā paredzēts ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums.

Ar cilvēka uzvedību saprotam abus tās izpausmes veidus – aktīvu darbību un pasīvu darbību jeb bezdarbību. Darbības kaitīgums izpaužas ar likumu aizsargāto interešu apdraudējumā, bet kaitīguma apzināšanās nozīmē, ka persona pietiekami konkrēti saprot, ka ar konkrēto darbību vai bezdarbības aktu viņa apdraud citu personu likumiskās intereses.

Apziņa ir cilvēka smadzeņu spēja atspoguļot īstenību. Griba ir psiholoģisks kritērijs, kas raksturo apzinātu spēju reaģēt uz ārējās pasaules notikumiem, spriešanas patstāvību un rīcību.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
praktisks jautājums
24. Aprīlis 2015 / 09:23
0
ATBILDĒT
labdien, kolēģi.

Varbūt kāds no Jums varētu šeit uzrakstīt kādu civillietas nr., kurā tiesa būtu konstatējusi, ka liecinieks sniedz nepatiesu liecību ?
hmm > praktisks jautājums
24. Aprīlis 2015 / 13:51
0
ATBILDĒT
Administratīvās tiesas ik pa laikam raksta blakus lēmumus par sniegtajām liecībām.
Māris Leja
24. Aprīlis 2015 / 07:33
0
ATBILDĒT
Vācijā, Austrijā un Šveicē ir atzīts, ka lielākā daļa pat mūsu izpratnē formālos noziedzīgos nodarījumus iespējams izdarīt ar netiešu nodomu. Protams, arī šādos gadījumos, kad netiešs nodoms tiek atzīts pret noziedzīgo darbību, persona apzinās, ka izdara attiecīgo darbību, taču šis netiešais nodoms netiek sasaistīts ar darbību kā tādu, bet gan šīs darbības nozīmi (kaitīgumu/bīstamību) konkrētajā situācijā. Piemēram, netiešs nodoms ir tad, ja persona būtiski šaubās par naudaszīmju īstumu, taču ignorē šīs šaubas, un neraugoties uz to, pieļaujot (samierinoties ar to), ka tās varētu būt viltotas, izplata tās. Šādā gadījumā persona apzināti veic darbību kā tādu (izplata naudu), taču netiešs nodoms tiek sasaistīts ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanas augsto risku, ar ko persona ir samierinājusies (akceptējusi), kas reāli arī ir īstenojies, ja nauda patiešām ir bijusi viltota.
Vācijas Federālā Augstākā tiesa atzinusi: „Gerade beim Erwerb von Falschgeld ist es sehr wohl denkbar, dass der Erwerber den Umständen nach damit rechnet, dass das angebotene Geld unecht ist, es aber gleichwohl annimmt, weil er gewillt ist, es auch für den Fall, dass es unecht sei, als echtes zu verwenden. Wenn in diesen Fällen der § 147 StGB nicht anwendbar wäre, so würde dies eine fühlbare Lücke in dem so wichtigen Schutz des Geldverkehrs darstellen, die vom Gesetzgeber angesichts des hohen Wertes des Rechtsgutes und im Hinblick auf seinen aus den gesetzlichen Vorschriften erkennbaren Willen, diesem Rechtsgut einen wirksamen Schutz zu gewähren, nicht beabsichtigt sein kann. Hinsichtlich der Kenntnis der Unechtheit des Geldes genügt demnach bedingter Vorsatz.” Tādējādi tika noraidīts apsūdzētā arguments, ka šis noziedzīgais nodarījums ir iespējams tikai ar tiešu nodomu, t.i., kad vainīgajam droši zināms, ka nauda ir viltota.
To pašu var teikt par citām darbībām. Piemēram, arī tas, kuram ir pamatotas aizdomas par naudas noziedzīgu izcelsmi, izdara noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ar netiešu nodomu, ja neraugoties uz šīm šaubām, tās ignorē, samierinoties (akceptējot), ka tie var būt iegūti noziedzīgi, un tos legalizē; 2) arī tas, kurš būtiski šaubās ar faktu atbilstību patiesībai, bet neraugoties uz to, apgalvo, ka tas atbilst patiesībai, pieļaujot (samierinoties, akceptējot), ka tie ir meli, maldina (pielieto viltu) ar netiešu nodomu.
Savā grāmatā „Krāpšanas aktuālie jautājumi Latvijas un ārvalstu tiesībās” ir atreferēti pilnā apjomā arī nolēmumi, kuros ar netiešu nodomu atzīta par izdarītu maldināšana (krāpšanā) (sk. 433.-434.lpp.) un viltota dokumenta izgatavošana (437.-440.lpp.).
Protams, šeit rodas arī papildus jautājums, kā nošķirt netiešu nodomu no noziedzīgas pašpaļāvības, taču tas jau ir cits jautājums (par šo jautājumu var lasīt arī grāmatas 435.-437.lpp.).
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties