Domājams, ka tieši juristu pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu skatījums uz izpirkuma tiesībām kā uz novecojušu tiesību institūtu bija pamats tam, ka jaunajā 1937. gada CL izpirkuma tiesību regulējošo normu klāsts tika vērā ņemami samazināts; no septiņdesmit astoņiem pantiem Vietējo likumu kopojuma III daļā CL ir palikuši vien divdesmit. Daļai no neiekļautajām normām CL patiešām nebija vietas, jo tās attiecās uz sabiedrības dalījumu kārtās. Tomēr CL netika iekļautas arī tādas normas, kas attiecās uz izpirkuma tiesību konkurenci un vairāku īpašumu vienlaicīgu pārdošanu, kas būtu lieti derējušas arī mūsdienās, lai nodrošinātu vienveidīgus civiltiesisko strīdu risinājumus, tiesisko stabilitāti un tiesisko paļāvību nekustamo īpašumu īpašnieku vidū. Pašlaik šādas strīdīgas situācijas tiek risinātas vien pakāpeniski, veidojoties tiesu praksei un judikatūrai.

Izpirkuma tiesības saturs

Saskaņā ar CL 1381. panta pirmo daļu izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju sakarā ar priekšrocību pret viņu un iestājoties viņa tiesībās.

Izpirkuma tiesības subjekti ir izpircējs, ieguvējs un atsavinātājs. Izpircējs ir tiesību subjekts, kas vēlas izlietot izpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu. Ieguvējs un atsavinātājs ir tiesību subjekti, kas attiecīgi iegūst un atsavina nekustamo īpašumu.

Tādi saistību tiesību institūti kā pirmpirkuma tiesība (CL 2060. pants) un atpakaļpirkuma tiesība (CL 2054. pants) ir cēlušies no romiešu tiesībām.² Tai pašā laikā izpirkuma tiesība kā lietu tiesība romiešu tiesībās nepastāv. Līdzīgi kā reālnasta (CL 1260. pants), izpirkuma tiesība ir cēlusies no ģermāņu viduslaiku tiesībām (Näherrecht, Retractsrecht, Beispruchsrecht).³ Šo tiesību kodifikācijas rezultātā attiecīgās tiesību normas ir iekļautas Vietējo likumu kopojumā⁴ (turpmāk arī – VLK).

Salīdzinot izpirkuma tiesību regulējošos pantus CL ar tiem, kas ir VLK, iegūst, ka gandrīz katrs CL iekļautais pants ir pēc būtības identisks ar vienu vai vairākiem VLK pantiem.

Būtiskākās izmaiņas ir saistībā ir izpirkuma tiesības liegšanu piespiedu izsolē (CL 1383. pants) brīdi, no kura iespējama izpirkuma tiesības izlietošana, kā arī noilgumu. VLK 1621. un 1622. pants noteica, ka izpirkuma tiesību var izlietot gan pirms, gan pēc nekustamā īpašuma nostiprināšanas uz ieguvēja vārda. Šie panti CL nav iekļauti, tāpēc ir mainījies brīdis, no kura ir iespējams pieteikt izpirkuma tiesības. CL 1400. pantā precizēts, ka gada noilgums izpirkuma tiesības pieteikšanai ir skaitāms no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda.

Kopumā secināms, ka joprojām ir iespējams izmantot pirmskara Latvijas Senāta un Krievijas impērijas Senāta judikatūru,⁵ kā arī tiesību doktrīnu, jo lielākā daļa CL pantu, kas regulē izpirkuma tiesību, salīdzinājumā ar VLK nav mainījušies.

Izpirkuma tiesības objekts

CL 1381. panta pirmā daļa norāda, ka izpirkuma tiesības objekts ir nekustamais īpašums. Ar nekustamu īpašumu CL saprot katru nekustamu lietu.⁶ Tādējādi izpirkuma tiesības objekts ir tāda nekustama lieta, uz kuru ir iespējamas īpašuma tiesības.

Ar nekustamo īpašumu mūsdienās saprot zemesgabalu, būvi dalītā īpašuma apstākļos un dzīvokļa īpašumu.