Šajā skaidrojumā tiks apskatīti galvenie juridiskie pamati pārkāpuma procedūras un tiesvedības uzsākšanai pret dalībvalsti Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – ES Tiesa) par ES tiesību pārkāpumu, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 258. un 260. panta, kā arī dalībvalstij piemērojamo sankciju noteikšanas kritēriji. Jāatzīmē, ka ir arī citi LESD panti un ES tiesību akti, kas piešķir Komisijai vai citai dalībvalstij tiesības vērsties ES Tiesā par ES tiesību pārkāpumu, ko pieļāvusi dalībvalsts (piemēram, LESD 108. panta otrais punkts (valsts atbalsts), Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā² 8. pants).

Šajā skaidrojumā netiks apskatīti gadījumi, kas regulēti LESD 259. pantā, proti, gadījumi, kad viena dalībvalsts vēršas ES Tiesā pret citu dalībvalsti par ES tiesību pārkāpumu.³ Jāņem vērā arī, ka saskaņā ar LESD 36. protokola 10. pantu (pārejas noteikumiem) LESD 258. pants nav piemērojams piecus gadus pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās⁴ saistībā ar ES tiesību aktiem par policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kuri ir pieņemti pirms Lisabonas līguma spēkā stāšanās.

Lai ES dalībvalstij par ES tiesību pārkāpumu ES varētu uzlikt jebkādas finansiālās sankcijas, vispirms šim ES tiesību pārkāpumam ir jābūt pierādītam un konstatētam. Vienīgā ES institūcija, kas var konstatēt dalībvalsts pieļauto ES tiesību pārkāpumu un uzlikt finansiālas sankcijas, ir ES Tiesa. Taču ES Tiesa to nedara pēc savas iniciatīvas, bet gan Komisijas rosināta.

ES tiesību pārkāpums nozīmē – LESD, Līguma par Eiropas Savienību, direktīvas, regulas, lēmuma, ES noslēgta starptautiskā līguma, vispārējo tiesību principu vai ES Tiesas sprieduma pārkāpumu. Papildus jānorāda, ka valsts ir atbildīga par pārkāpumu "neatkarīgi no tā, kādas valsts struktūras darbība vai bezdarbība ir bijis pārkāpuma cēlonis, pat gadījumos, ja vainojama ir konstitucionāli neatkarīga iestāde".⁵ Tāpat saskaņā ar ES Tiesas judikatūru valstij ir jāuzņemas atbildība arī par tiesu varas veiktajām darbībām.⁶

Pret Latviju uzsākto pirmspārkāpuma (turpmāk arī – "EU Pilot") un pārkāpuma lietu koordināciju regulē Ministru kabineta 2011. gada 12. jūlija noteikumi Nr. 550 "Noteikumi par institūciju sadarbību Līguma par Eiropas Savienības darbību pārkāpuma procedūru ietvaros un pirms pārkāpuma procedūras ierosināšanas",⁷ savukārt Latvijas Republikas pārstāvības ES Tiesā kārtību nosaka Ministru kabineta 2008. gada 2. decembra noteikumi Nr. 995 "Kārtība kādā sagatavo un apstiprina Latvijas Republikas nostājas projektu un nodrošina Latvijas Republikas pārstāvību Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā".⁸

Statistika

Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju⁹ pret Latviju 2012. gadā tika ierosinātas kopā 17 jaunas pārkāpuma procedūras, bet 2013. gadā – 21 jauna pārkāpuma procedūras lieta. Salīdzinoši, piemēram, pret Itāliju 2012. gadā un 2013. gadā ik gadu tika uzsāktas 58 jaunas pārkāpuma procedūras lietas, pret Lietuvu 2012. gadā tika uzsāktas 11, 2013. gadā – 19, bet pret Igauniju 2012. gadā – 11, 2013.gadā – 16 pārkāpuma procedūras lietas.

ES Tiesas publicētā informācija¹⁰ par 2012. gadu liecina, ka sakarā ar valsts pienākumu neizpildi Komisija ir vērsusies ES Tiesā pret dalībvalstīm 58 lietās (1–12 lietas pret dalībvalsti), bet 2013. gadā – 54 lietās (1–8 lietas pret dalībvalsti). Līdz 2014. gadam Latvija bija vienīgā ES dalībvalsts (neskaitot Horvātiju), kas nav ne reizi tikusi iesūdzēta ES Tiesā. Savukārt Latvija bija veiksmīgi vērsusies ar prasību pret Komisiju ES Tiesā, kas tika apmierināta 2013. gadā.¹¹ 2014. gadā Komisija ir cēlusi prasību pret Latviju, apgalvojot, ka Latvija ir pieļāvusi LESD 49. panta pārkāpumu, zvērinātiem notāriem nosakot prasību būt Latvijas Republikas pilsoņiem¹² (plašāk Tieslietu ministrijas skaidrojumā).¹³ Lieta šobrīd atrodas iztiesāšanas stadijā.

I. Pirmstiesas process

1. Pirmspārkāpuma procedūra

Pirmspārkāpuma procedūra jeb "EU Pilot" procedūra ir dalībvalstu un Komisijas neformālā saziņas sistēma, kas izveidota 2008. gadā kā izmēģinājuma sistēma (no turienes arī nosaukums "EU Pilot"),¹⁴ taču tagad to lieto visas ES dalībvalstis. "EU Pilot" sistēma tika izveidota, lai veicinātu sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm, lai ātrāk rastu risinājumus problēmām, kas rodas, piemērojot ES tiesību aktus, un nebūtu jāpiemēro pārkāpuma procedūra.¹⁵ Sistēma nav tieši regulēta LESD vai Līgumā par Eiropas Savienību,¹⁶ bet dalībvalstis tai ir pievienojušās brīvprātīgi.

"EU Pilot" procedūru uzsāk Komisija, pamatojoties uz privātpersonu (fizisku, juridisku) sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas (tā var būt informācija masu medijos vai kā citādi iegūta; tas ietver arī jautājumus no Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas).¹⁷ Līdz ar to Komisijai ir diezgan liela rīcības brīvība, kad un par ko uzsākt "EU Pilot" procedūru. Jāuzsver, ka, uzsākot "EU Pilot" procedūru, Komisija tieši neapgalvo, ka dalībvalsts ir pārkāpusi ES tiesības, bet gan lūdz skaidrojumu par ES tiesību aktu vai ES Tiesas spriedumu pārņemšanu, ieviešanu vai piemērošanu dalībvalstī.