Akadēmiķa, Latvijas Universitātes (LU) profesora, Dr.iur.hab. Jāņa Vēbera1 (1.05.1930.–14.08.1997.), kura 85. dzimšanas dienu šogad atzīmējam, dzīve, zinātniskā un pedagoģiskā darbība ir maz pētīta un analizēta, kaut arī par zinātnieku jārunā viņa zinātniskajiem darbiem. J. Vēbera dzīve un darbs apskatīti vismaz trīs izdevumos – var minēt LU profesores Līnas Birziņas sarakstīto nodaļu par akadēmiķi J. Vēberu grāmatā "Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki",2 LU Zinātniskās bibliotēkas izdevumu "Profesors Jānis Vēbers" (sastādījusi R. Dzvinko)3 un atmiņas, kuras par J. Vēberu iekļautas grāmatā "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības".4
J. Vēbera zinātniskā darbība galvenokārt izpaudās civiltiesību jomā, specializējoties ģimenes tiesībās. Pedagoģiski administratīvajā jomā J. Vēbers ilgus gadus (1984–1997) bija LU Juridiskās fakultātes dekāns. Tieši deviņdesmitie gadi bija fakultātes lielāko pārveidojumu laiks, un pārmaiņas notika dekāna J. Vēbera vadībā.
Akadēmiķa aktīvo un pārveidojošo pedagoģisko darbību LU vēl, domājams, padziļināti pētīs viņa kolēģi, kuriem bija iespēja kā akadēmiskam personālam vai kā studentiem būt cieši klāt šajā procesā, taču cits J. Vēbera darbības aspekts – cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti –, autoraprāt, nav pietiekami apzināts un pētīts, dažreiz neprecīzi atspoguļots un vēl pat šodien netiek pienācīgi respektēts kā dziļi akadēmisks, tiesību teorijā un vēsturē balstīts.
Rūdolfs Jērings savā darbā "Cīņa par tiesībām", no kurienes ņemta darba virsraksta ideja, atzīmē, ka "priekšstats, ka tiesības veidojas bezsāpīgi, bez piespiešanās, nemanāmi, uzplaukst līdzīgi lauku ziediņam, ir īsteni romantisks priekšstats, tas balstās pagātnes maldīgā idealizācijā: rupjā īstenība māca mūs pretējam".5
I. Akadēmiķa J. Vēbera cīņa par demokrātisku Civillikumu
J. Vēbers, neskatoties uz to, ka daudzi viņa kolēģi – LU tiesībnieki ātrāk un steidzīgāk iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) vadošajos orgānos (LTF dibināšanas rīcības komitejā – profesori Ilmārs Bišers, Juris Bojārs, Edgars Meļķisis (arī LTF Tiesību komitejas priekšsēdētājs), (visi arī LTF I un II domes locekļi),6 kā arī aktīvi piedalījās PSRS tautas deputātu (I. Bišers, J. Bojārs, profesors Andris Plotnieks)7 un Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu (profesors Romāns Apsītis, docents Valdis Birkavs, profesore Ilma Briņķe (Čepāne), J. Bojārs, profesors Aivars Endziņš, A. Plotnieks)8 vēlēšanās), devis daudz fundamentālāku ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā. Viņa akadēmiskais pienesums Latvijas valsts un tiesību atjaunošanā ir tik nozīmīgs, ka, tajā rūpīgi neiedziļinoties, parasti mēs to pārlieku aprobežojam, vai nu attiecinot tikai uz 1937. gada Civillikuma spēka atjaunošanu, vai arī uz ģimenes tiesību jomu.
Jau 1990. gada 18. oktobrī ar Augstākās padomes prezidija lēmumu (1. punkts) J. Vēbers tika iecelts par darba grupas vadītāju jauna Latvijas Republikas civilkodeksa projekta izstrādāšanai. Darba grupā civilkodeksa projekta izstrādāšanai ietilpa arī Augstākās tiesas tiesnesis Mārtiņš Dudelis, LU docents Rolands Krauze, advokāts Ainārs Ritenbergs, LU docents Jānis Rozenfelds, LU docents Valters Šulcs un LU profesors Kalvis Torgāns.9 Jāatzīmē, ka nedz Augstākās padomes prezidijs, nedz citi orgāni līdz 1991. gada 21. augustam neveidoja speciālu darba grupu Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma atjaunošanai, kā tas vēlāk nepamatoti tiek uzskatīts.
Darba grupa J. Vēbera vadībā faktiski risināja trīs uzdevumus:
izstrādāja priekšlikumus grozījumiem LPSR Konstitūcijā īpašuma jautājumos;
izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Latvijas PSR Civilkodeksā;10
izstrādāja priekšlikumus grozījumiem 1937. gada Civillikumā (izņemot Mantojuma tiesību daļai).
J. Vēbera cīņa par civiltiesību pārveidi
Iesākumā, pat pirms darba grupas oficiālas izveides, J. Vēbers pēc Augstākās padomes Likumdošanas komisijas priekšsēdētāja A.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
