5. Maijs 2015 /NR. 18 (870)
Juristu likteņi
Akadēmiķis Jānis Vēbers: cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti
3
Dr.iur.cand.
Linards Muciņš
Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, zvērināts advokāts, tieslietu ministra padomnieks 
Jānis Vēbers
Arnis Blumbergs

Akadēmiķa, Latvijas Universitātes (LU) profesora, Dr.iur.hab. Jāņa Vēbera1 (1.05.1930.–14.08.1997.), kura 85. dzimšanas dienu šogad atzīmējam, dzīve, zinātniskā un pedagoģiskā darbība ir maz pētīta un analizēta, kaut arī par zinātnieku jārunā viņa zinātniskajiem darbiem. J. Vēbera dzīve un darbs apskatīti vismaz trīs izdevumos – var minēt LU profesores Līnas Birziņas sarakstīto nodaļu par akadēmiķi J. Vēberu grāmatā "Latvijas Universitātes tiesībzinātnieki",2 LU Zinātniskās bibliotēkas izdevumu "Profesors Jānis Vēbers" (sastādījusi R. Dzvinko)3 un atmiņas, kuras par J. Vēberu iekļautas grāmatā "Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības".4

J. Vēbera zinātniskā darbība galvenokārt izpaudās civiltiesību jomā, specializējoties ģimenes tiesībās. Pedagoģiski administratīvajā jomā J. Vēbers ilgus gadus (1984–1997) bija LU Juridiskās fakultātes dekāns. Tieši deviņdesmitie gadi bija fakultātes lielāko pārveidojumu laiks, un pārmaiņas notika dekāna J. Vēbera vadībā.

Akadēmiķa aktīvo un pārveidojošo pedagoģisko darbību LU vēl, domājams, padziļināti pētīs viņa kolēģi, kuriem bija iespēja kā akadēmiskam personālam vai kā studentiem būt cieši klāt šajā procesā, taču cits J. Vēbera darbības aspekts – cīņa par Latvijas tiesību pēctecību un identitāti –, autoraprāt, nav pietiekami apzināts un pētīts, dažreiz neprecīzi atspoguļots un vēl pat šodien netiek pienācīgi respektēts kā dziļi akadēmisks, tiesību teorijā un vēsturē balstīts.

Rūdolfs Jērings savā darbā "Cīņa par tiesībām", no kurienes ņemta darba virsraksta ideja, atzīmē, ka "priekšstats, ka tiesības veidojas bezsāpīgi, bez piespiešanās, nemanāmi, uzplaukst līdzīgi lauku ziediņam, ir īsteni romantisks priekšstats, tas balstās pagātnes maldīgā idealizācijā: rupjā īstenība māca mūs pretējam".5

 

I. Akadēmiķa J. Vēbera cīņa par demokrātisku Civillikumu

J. Vēbers, neskatoties uz to, ka daudzi viņa kolēģi – LU tiesībnieki ātrāk un steidzīgāk iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) vadošajos orgānos (LTF dibināšanas rīcības komitejā – profesori Ilmārs Bišers, Juris Bojārs, Edgars Meļķisis (arī LTF Tiesību komitejas priekšsēdētājs), (visi arī LTF I un II domes locekļi),6 kā arī aktīvi piedalījās PSRS tautas deputātu (I. Bišers, J. Bojārs, profesors Andris Plotnieks)7 un Latvijas PSR Augstākās padomes deputātu (profesors Romāns Apsītis, docents Valdis Birkavs, profesore Ilma Briņķe (Čepāne), J. Bojārs, profesors Aivars Endziņš, A. Plotnieks)8 vēlēšanās), devis daudz fundamentālāku ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā. Viņa akadēmiskais pienesums Latvijas valsts un tiesību atjaunošanā ir tik nozīmīgs, ka, tajā rūpīgi neiedziļinoties, parasti mēs to pārlieku aprobežojam, vai nu attiecinot tikai uz 1937. gada Civillikuma spēka atjaunošanu, vai arī uz ģimenes tiesību jomu.

Jau 1990. gada 18. oktobrī ar Augstākās padomes prezidija lēmumu (1. punkts) J. Vēbers tika iecelts par darba grupas vadītāju jauna Latvijas Republikas civilkodeksa projekta izstrādāšanai. Darba grupā civilkodeksa projekta izstrādāšanai ietilpa arī Augstākās tiesas tiesnesis Mārtiņš Dudelis, LU docents Rolands Krauze, advokāts Ainārs Ritenbergs, LU docents Jānis Rozenfelds, LU docents Valters Šulcs un LU profesors Kalvis Torgāns.9 Jāatzīmē, ka nedz Augstākās padomes prezidijs, nedz citi orgāni līdz 1991. gada 21. augustam neveidoja speciālu darba grupu Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma atjaunošanai, kā tas vēlāk nepamatoti tiek uzskatīts.

Darba grupa J. Vēbera vadībā faktiski risināja trīs uzdevumus:

  1. izstrādāja priekšlikumus grozījumiem LPSR Konstitūcijā īpašuma jautājumos;

  2. izstrādāja priekšlikumus grozījumiem Latvijas PSR Civilkodeksā;10

  3. izstrādāja priekšlikumus grozījumiem 1937. gada Civillikumā (izņemot Mantojuma tiesību daļai).

J. Vēbera cīņa par civiltiesību pārveidi

Iesākumā, pat pirms darba grupas oficiālas izveides, J. Vēbers pēc Augstākās padomes Likumdošanas komisijas priekšsēdētāja A.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Zita
19. Maijs 2015 / 09:11
0
ATBILDĒT
Saturīgs raksts, jo īpaši, kad pats autors arī piedalījies likumdošanas un valsts atjaunošanas procesos. Vismaz kāds ir skatījies arhīvu dokumentus, kas vairs viegli bibliotēkās nav pieejami.
Švarcs
6. Maijs 2015 / 10:11
0
ATBILDĒT
Lielisks raksts. Ar interesi izlasīju. Autoram vajadzētu vairāk apkopot analīzi par tiesiskās sistēmas atjaunošanu deviņdesmito gadu sākumā. Beidzamais laiks likt kopā aculiecinieka pieredzi ar dokumentiem un zinātnisku analīzi, kā to jau sekmīgi dara citi laikabiedri. Citādi tiešām sanāk, ka bieži senāki laiki ir labāk un izsmeļošāk dokumentēti nekā neatkarības atjaunošanas periods.
Jurčiks
5. Maijs 2015 / 12:57
0
ATBILDĒT
Citāts: Latvijas Republikas Satversmei tika likvidētas Augstākās tiesas struktūrvienības (tiesu palātas), un Augstākās tiesas tiesneši tika prettiesiski pārcelti darbā uz zemākām tiesām.
===============

Šeit nu gan Muciņš laiž... Kurā tad Satversmes pantā noteikts, ka Augstākā tiesa ir divu instanču tiesa (apelācija un kasācija vienlaikus)? Un, Muciņa zināšanai, palātu tiesneši NETIKA pārcelti darbā uz zemākām tiesām, bet PALIKA AUGSTĀKAJĀ APELĀCIJAS INSTANCES TIESĀ, tāpat kā līdz šim. Var jau murgot, bet ne jau nu ar Satversmi piesedzoties...

Par prof.Vēberu - paldies, interesants faktu apkopojums.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties