2015. gada janvārī stājās spēkā tiesību normas, kas paredz tiesas ieteikto mediāciju, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesnesis vai tiesa aicina puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta. Tādēļ "Jurista Vārds" jautāja arī tiesu varas pārstāvju viedokli par mediāciju praksē.
Iveta Andžāne, Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāja
Praksē ir bijuši gadījumi, kuros strīdu varētu atrisināt ar mediācijas palīdzību. Tiesneši ir vērsuši pušu uzmanību uz šādu iespēju, tomēr izmaksu dēļ puses lielākajā daļā gadījumu ir atteikušās no šādas iespējas. Iespējams, būtu apsverams, ka noteiktos gadījumos mediāciju tiesa varētu noteikt kā obligātu.
Inguna Preisa, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētāja
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta piekto daļu tiesa visās civillietās izskaidro pusēm tiesības vienoties par mediācijas izmantošanu, vēršot pušu uzmanību uz šāda veida strīda risinājuma pozitīvo nozīmi, īpaši ģimenes strīdu lietās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.