26. Maijs 2015 /NR. 21 (873)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kā pareizi saprast mediāciju
Mg.iur.
Marina Kameņecka-Usova
LLM. (Erasmus Universiteit Rotterdam), AS “SRR” juriste  

Mediācija, šķīrējtiesa, ombuds un arī strukturētās sarunas tiek uzskatītas par alternatīvu strīdu izšķiršanas kārtību (Alternative Dispute Resolution – ADR).1 Tomēr būtiskas iezīmes ļauj atšķirt mediāciju no citām ADR formām. Mediācija balstīta uz brīvprātīgu pušu līdzdalību. Mediators ir neitrāls starpnieks, kas veicina pušu komunikāciju ar mērķi panākt, lai puses pašas uzņemtos atbildību par strīda atrisināšanu. Mediācija notiek pēc paša noteiktiem noteikumiem, un šajā procesā var tikt ņemti vērā visi konflikta aspekti neatkarīgi no to juridiskās nozīmes.2 Šķīrējtiesnešu un ombuda kompetencē ir izdot (vismaz daļēji) saistošus lēmumus, savukārt mediācijā tikai no pusēm, nevis no mediatora ir atkarīgs, vai un kā risināt konfliktu.3 Raksta mērķis ir sniegt plašāku izpratni par mediāciju.

Mediācijas mērķis ir panākt, lai puses brīvprātīgi sasniedz strīda risinājumu, kuru pēc tam pieraksta, un tas kļūst par vienošanos (izlīgumu).4 Šajā procesā neitrālā trešā puse ļauj strīda dalībniekiem pašiem nonākt pie vienprātības,5 palīdzot pusēm atrast konflikta risinājumu ilgtspējīgā un pašu noteiktā ceļā.6

Bernards Meijers (Bernard Mayer) savā grāmatā "Aiz neitralitātes" (Beyond Neutrality) apraksta dažus noderīgus novērojumus par mediācijas būtību. Tā slēpjas četrās pazīmēs.

  • Taisnīgums. Mediatori neuzskata, ka viņu darbs ir mēģināt veicināt vienas personas vai personu grupas interešu aizstāvēšanu uz citu rēķina.

  • Orientācija uz procesu. Mediatori darbojas, lai palīdzētu cilvēkiem komunikācijā par jautājumiem, kas tos skar.

  • Problēmu risināšana. Mediatori mēģina ne vien nolemt, kā nosaka likums; viņi cenšas palīdzēt atrisināt problēmas, kas ir konflikta pamatā. Bieži, bet ne vienmēr, tas nozīmē izmantot integratīvu vai interesēs balstītu pieeju. Integratīvie darījumi (saukti arī "interesēs balstīti darījumi", "darījumi, kas ir abu pušu interesēs") ir sarunu stratēģija, kurā puses sadarbojas, lai atrastu abpusēji izdevīgu strīda risinājumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties