Atteikums no bērna ir nenormāla parādība, kura diemžēl pastāv mūsdienu sabiedrībā. Latvijā atteikties no bērna var atklāti vai anonīmi. Kopš 2009. gada 8. septembra Latvijā darbojas glābējsilītes, kurās vecāki var anonīmi ievietot savus jaundzimušos bērnus un tādējādi atteikties no bērniem. Glābējsilītēs jau ir atstāti 29 bērni, un šis skaits pieaug.
Pēc pirmās glābējsilītes atvēršanas sabiedrības viedoklis par glābējsilīšu nepieciešamību sadalījās uz pusēm, viena daļa atbalstīja projekta attīstību, savukārt otra daļa uzskatīja, ka glābējsilīšu darbība nevarētu būt bērna interesēs.1
Jau 2009. gada septembrī Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs intervijā atzīmēja, ka likumi pilnā mērā neatbilst glābējsilītes sekmīgai darbībai.2 Tikai 2013. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kurš neviennozīmīgi noregulēja, ka glābējsilītēs atstātie bērni ir uzskatāmi par atradeņiem.3
2012. gada jūnijā ANO Bērnu tiesību komiteja konstatēja, ka kopš 2000. gada Eiropas valstīs ir izveidotas gandrīz 200 glābējsilītes un glābējsilīšu inkubatoros jau ir atstāti vairāk nekā 400 bērni (visaktīvāk glābējsilīšu projekti attīstās Vācijā, Austrijā, Šveicē, Polijā, Čehijā un Latvijā), bet glābējsilīšu darbība, tajā skaitā arī Latvijā, nav tieši noregulēta ar pozitīvām tiesību normām, un paziņoja, ka glābējsilīšu darbība pārkāpj bērnu tiesības, kuras ir nostiprinātas ANO konvencijā par bērna tiesībām.4 Šajā sakarā ANO Bērnu tiesību komiteja 2012. gada oktobra sanāksmē vienojās par kampaņas sākšanu, lai panāktu glābējsilīšu aizliegšanu, un virza attiecīgu projektu Eiropas Parlamentā. ANO Bērnu tiesību komiteja aicināja valstis, kurās ir glābējsilītes, atteikties no tām. Tomēr Latvijas valdība noraidīja ANO Bērnu tiesību komitejas aicinājumu, norādot, ka glābējsilītes darbība atbilst bērna interesēm un bērna tiesības ir ievērotas.
Neskatoties uz iepriekšminēto, detalizēts pētījums par glābējsilīšu juridisko būtību, tiesisko regulējumu un to atbilstību starptautiskām un nacionālām tiesībām joprojām netika veikts. Šajā sakarā autors nolēma izskatīt glābējsilīšu juridisko būtību, tajā skaitā arī juridiskās sekas pēc bērna ievietošanas glābējsilītē, ar nolūku noskaidrot, vai glābējsilīšu darbība atbilst likumiem. Lai izpildītu šo mērķi, pirmkārt, ir jānoskaidro, kādas tiesiskās attiecības pastāv starp bērnu un vecākiem no bērna piedzimšanas brīža līdz bērna ievietošanai glābējsilītē, otrkārt, kādos faktiskajos apstākļos likums atļauj atteikties no bērna, izbeidzot (pārtraucot) nodibinātas tiesiskās attiecības, treškārt, kādas sekas iestājas, ievietojot bērnu glābējsilītē, ceturtkārt, vai šīs sekas ir pieļaujamas ar likumu.
1. Aizgādības pārtraukšana atteikuma no bērna gadījumā
Ar zīdaiņa piedzimšanu (bērna piedzimšana ir juridisks fakts) starp vecākiem un zīdaini rodas attiecības, tai skaitā arī tiesiskās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
