14. Jūlijs 2015 /NR. 27 (879)
Intervija
Ēriks Kalnmeiers: prokuratūrā ir progress visās jomās
2
Ēriks Kalnmeiers intervijā JURISTA VĀRDAM
Boriss Koļesņikovs

Pirms pāris dienām, 12. jūlijā, ir sācies ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera otrais pilnvaru termiņš. Šajā amatā viņš pārvēlēts ar nedalītu Saeimas deputātu atbalstu, jo 21. maija balsojumā bez jebkādām debatēm iepretim 76 balsīm "par" nevienas nebija pret Ē. Kalnmeiera iespēju arī turpmākos piecus gadus vadīt Latvijas Republikas prokuratūru. Intervijā "Jurista Vārdam" viņš gan atzīst, ka aizklāta balsojuma gadījumā rezultāti noteikti būtu citādi un pats par savu pārvēlēšanu amatā devis vien piecdesmit procentu.

Vai bijāt drošs, ka tiksit pārvēlēts amatā?

Tīri cilvēcīgi šaubas, protams, bija. Tiku uzaicināts uz trim Saeimas frakcijām, un nevienā no tām man neizteica būtiskus aizrādījumus vai pārmetumus par līdzšinējo darbu. Bija nojaušams, ka man varētu būt šo politisko spēku atbalsts. Tomēr vienlaikus Saeimas lielākās frakcijas uz sarunām mani neaicināja, lai gan atsevišķās sarunās tika pausts, ka šis atbalsts būs. Tādēļ, atbildot uz jūsu jautājumu, varu sacīt, ka savai pārvēlēšanai amatā devu piecdesmit procentu iespējamību.

To, ka rezultātam nevajadzētu būt krasi negatīvam, es prognozēju, taču arī negaidīju, ka tas būs tik ļoti labs. Man tas bija liels pārsteigums, tomēr domāju, ka situācijā, ja būtu slēgtais balsojums, rezultāti noteikti būtu citādi, sliktāki. Atklātā balsojumā, iebilstot pret kādu kandidātu, deputātam ikviens, galvenokārt jau masu mediji, var pajautāt – kāpēc? Vienkāršāk ir pamatot, kāpēc par, nevis – kāpēc pret. Domāju, ka šis aspekts ir nospēlējis savu lomu, jo tā vienkārši nevar būt, ka attiecībā uz mani visus viss apmierina. Esmu reālists.

Kad savulaik Saeimā notika diskusija par to, ka jāatceļ slēgtais balsojums par visām amatpersonām, izņemot Valsts prezidentu, es iebildu gan par ģenerālprokurora, gan arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka un Satversmes aizsardzības biroja direktora atklātu ievēlēšanu. Tās ir amatpersonas, kurām, pildot amata pienākumus, savas kompetences ietvaros var nākties lemt jautājumus attiecībā uz Saeimas deputātiem. Nesaku, ka šīs amatpersonas izmantos savu varu, lai kaut kā atspēlētos, bet to pēc tam mēģina dažādi traktēt. Tādēļ, manuprāt, to iestāžu vadītājus, kuriem pēc tam ir iespējama ietekme uz saviem ievēlētājiem, tomēr vajadzētu vēlēt slēgtā balsojumā. Taču šis jau ir izlemts jautājums, un pie tā vairs nav vajadzības kavēties.

 

Uz ģenerālprokurora amatu pagaidām maza konkurence

Pirmajā sarunā pēc ievēlēšanas amatā sacījāt, ka vēlētos reformēt ģenerālprokurora amata kandidātu atlases kārtību. Pateicoties Prokuratūras likuma izmaiņām, iepriekšējos gados tas ir izdevies. Vai šoreiz bija pozitīvas pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo kārtību?

Jā, pārmaiņas ir un būtiskas. Pirmkārt, kandidātu atlases kārtība kļuvusi demokrātiskāka. Otrkārt, caurskatāmāka un atbilst tā sauktās Venēcijas komisijas attiecīgajām rekomendācijām. Protams, tā vēl nav ideāla, un nākotnē ir par ko padomāt. Proti, šobrīd kandidātus var izvirzīt Ģenerālprokurora padome, Prokuroru biedrība, Augstākās tiesas plēnums, tiesnešu biedrības, kā arī fiziska persona, kas atbilst visiem izvirzītajiem kritērijiem, var pieteikties pati. Tātad diezgan plašs loks, un no šo kandidātu vidus vienu izvēlas Augstākās tiesas priekšsēdētājs un virza uz Tieslietu padomi akceptēšanai. Ja šis akcepts tiek saņemts, kandidatūra tiek virzīta tālāk uz Saeimu. Lūk, iespējams, šajā posmā var domāt par pilnveidojumiem – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Tieslietu padomei varētu piedāvāt divas, nevis vienu kandidatūru. Tādā gadījumā Tieslietu padomei būtu iespēja tos abus salīdzināt un izvērtēt, kurš piemērotāks.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
DP
8. Janvāris 2016 / 10:45
0
ATBILDĒT
"Tas nav reāli vienam cilvēkam. Līdz ar to lielās slodzes dēļ prokurors visam līdzi izsekot nevar, un, ja lieta defektīva jau atnāk uz kriminālvajāšanu, tad prokurors mēģina ko saglābt, lai gan bieži vien nekas vairs nav glābjams. Reizēm nodod uz tiesu lietu tādu, kāda tā nu ir, un attiecīgi no tiesām saņemam kritiku par zemas kvalitātes darbu."

Pašreklāmas intervija.
Diemžēl, pilnīgi meli, jo par vainīgu visās policijas bezdarbībās vienalga Ģenerālprokuratūrā tiek uzskatīts prokurors.
mazgudrais
14. Jūlijs 2015 / 08:15
0
ATBILDĒT
50procentus var dot par jebko - vai nu ir, vai nav
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties