22. Septembris 2015 /NR. 37 (889)
Skaidrojumi. Viedokļi
Noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziens
8
Mg.iur.
Ainārs Persidskis
Biznesa augstskolas "Turība" studiju programmas "Juridiskā zinātne" doktorants 

Raksta mērķis ir identificēt problēmas, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējumu un piedāvāt konstatēto problēmu iespējamos risinājumus.

Ievads

Šī raksta aktualitāte ir saistīta ar noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējuma nevienveidīgo izpratni procesa virzītāju un citu Krimināllikuma1 normu piemērotāju vidū, kas var kļūt un atsevišķos pirmstiesas kriminālprocesa gadījumos vairākkārt ir kļuvusi par iemeslu nepareizai noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības kvalifikācijai, savukārt noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības nepareizas kvalifikācijas gadījumā var tikt piespriests nelikumīgs, nepareizs un netaisnīgs sods vainīgajam, pārkāpjot krimināltiesību principus.

Raksta mērķis ir identificēt problēmas, kas saistītas ar noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējumu un piedāvāt konstatēto problēmu iespējamos risinājumus. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ir jāizpilda šādi uzdevumi: 1) izpētīt noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējuma tiesisko regulējumu un izdarīt secinājumus, uz kuru pamata izstrādāt priekšlikumus noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējuma uzlabošanai; 2) analizēt un salīdzināt noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējuma attīstību Krimināllikumā; 3) izpētīt noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena nosaukuma atbilstību krimināltiesību teorijā nostiprinātajai noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības izcelsmei. Rakstā ir lietota induktīvā, deduktīvā, analītiskā, loģiskā un salīdzinošā pētniecības metode.

 

Noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena iztulkošanas problēmas

Noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības pareizas kvalifikācijas nozīme slēpjas apstāklī, ka noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības gadījumos sods tiek noteikts atsevišķi par katru izdarīto noziedzīgo nodarījumu, bet galīgais sods var tikt noteikts ar daļēju vai pilnīgu sodu saskaitīšanu. No tā izriet, ka noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības nepareizas kvalifikācijas gadījumā personai var tikt piespriests netaisnīgs sods.2

Tāpēc noziedzīgu nodarījumu ideālā kopība ir ne viena vien procesa virzītāja un citu Krimināllikuma normu piemērotāju galvassāpes, jo, neskatoties uz Krimināllikumā definēto noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdzienu, kas, pēc autora domām, nav precīzs un ir nepilnīgs, ir jāievēro vēl vairākas citas noziedzīgu nodarījumu ideālo kopību veidojošās pazīmes un papildpazīmes, ir jāspēj pareizi izprast noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdzienā ietverto vārdu nozīmi un jēgu, lai vainīgā persona saņemtu likumīgu, pareizu un taisnīgu sodu.

Autors piedāvā atteikties no noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības nosaukuma "ideālā kopība", to aizstājot ar jaunu – "objektīvo pušu kopība".

Pēc būtības pie vieniem un tiem pašiem lietas faktiskajiem apstākļiem tiesību piemērotājiem ir jānonāk pie viena un tā paša rezultāta,3 ievērojot nosacījumu, ka Krimināllikumu nedrīkst piemērot pēc analoģijas, jo analoģija krimināltiesībās nav pieļaujama.4 Turklāt tiesas un vienlaikus arī katra tiesneša profesionālais uzdevums ir noskaidrot patiesību un atrast taisnīgu izskatāmās lietas risinājumu.5 Tomēr ir gadījumi, kad nonākt pie vienveidīga kvalifikācijas rezultāta jeb taisnīga izskatāmās lietas risinājuma nav iespējams, jo atsevišķiem vārdiem likumos parasti piemīt plašāks nozīmju spektrs un tie var tikt izprasti daudznozīmīgi.6

Pēc raksta autora domām, viens no šādiem gadījumiem, kad nonākt pie vienveidīga kvalifikācijas rezultāta dažreiz nav iespējams, ir noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziena definējums. Tāpēc atbilstoši krimināltiesību teorijā nostiprinātām atziņām ir jādefinē noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības jēdziens tā, lai, to izlasot, būtu iespējams izsecināt noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības veidošanās pamatu, proti, izprast noziedzīgu nodarījumu ideālās kopības izcelsmi un nonākt pie vienveidīga kvalifikācijas rezultāta.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Māris Leja
23. Septembris 2015 / 07:54
1
ATBILDĒT
Papildinot rakstā minēto, papildus var atzīmēt, ka ideālās kopības definīcijā ir vēl vairākas citas nepilnības. Līdz ar ko tās pašreizējai redakcijai, kāda tā ir likumā, nav lielas praktiskas nozīmes. Var pat teikt vēl vairāk - drīzāk tā vairāk maldina, nekā ievieš skaidrību.
1. Ar pazīmi „atbilstība vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm” var raksturot arī normu konkurenci, uz ko pamatoti norādījis U.Krastiņš. Līdz ar to definīcija nesniedz priekšstatu par ideālās kopības norobežošanas nepieciešamību no normu konkurences.
2. Tas, ka ideālās kopības definīcijā papildus minēts, ka vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem jābūt savstarpēji saistītiem, būtisku ieguldījumu jēdziena precizēšanā nedod, jo ideālās kopības un normu konkurences atšķirība ir pavisam citāda. Šie divi gadījumi norobežojami, noskaidrojot, vai kvalifikācija tikai pēc vienas normas pilnībā aptver nodarījuma kaitīgumu (šajā gadījumā – normu konkurence), vai neaptver (šajā gadījumā – ideālā kopība).
3. Pazīme „noziedzīgo nodarījumu savstarpējā saistība” ideālās kopības definīcijā drīzāk maldina, jo nav paskaidrots, kāda rakstura saistībai jābūt starp vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, lai atzītu, ka tie ir savstarpēji saistīti un tāpēc veido ideālo kopību, vai tieši otrādi – noziedzīgi nodarījumi ir savstarpēji nesaistīti un tāpēc veido reālo kopību (sk. Krimināllikuma 26.p. 3.d.). Noziedzīgo nodarījumu savstarpējo saistību var pamatot gan ar vienotu mērķi vai motīvu, t.i., balstoties uz subjektīvās puses kopīgām iezīmēm, gan daļēju vai pilnīgu noziedzīgo darbību sakrišanu u.tml. Tas paver plašas interpretācijas iespējas. Līdz ar to definīcija nesniedz skaidru priekšstatu, kā norobežojama ideālā kopība no reālās kopības. Piemēram, par savstarpēji saistītiem var atzīt arī šaujamieroča zādzību, tā vēlāku glabāšanu un slepkavības izdarīšanu ar šo ieroci. Tādā gadījumā noziedzīgo nodarījumu reālā kopība neveidotos. Taču visas šīs darbības, kas atbilst trim dažādiem noziedzīgo nodarījumu sastāviem, nav arī viens nodarījums, kas ir obligāts ideālās kopības nosacījums. Tātad nebūtu konstatējama arī ideālā kopība.
Patiesībā šī savstarpējā saistība ideālās kopības definīcijā un savstarpējā nesaistība reālās kopības definīcijā ir ne tikai maldinoša, bet lieka, jo ir pašsaprotama. Savstarpējā saistība izriet no tā, ka divu vai vairāku noziedzīgu nodarījumu sastāvus veidojošās darbības vismaz daļēji sakrīt. Tātad likumsakarīgi, ka šie vairāki noziedzīgo nodarījumu sastāvi ir savstarpēji saistīti (ar darbību sakrišanu). Savukārt reālajā kopībā šī savstarpējā nesaistība izriet no tā, ka divu vai vairāku noziedzīgo nodarījumu sastāvu darbības nesakrīt nevienā no to daļām.
Ainārs > Māris Leja
23. Septembris 2015 / 09:07
5
ATBILDĒT
Nav izvēlēts veiksmīgs piemērs savstarpējās saistības izpratnei, līdz ar to arī sekojošais secinājums ir maldinošs. Turklāt tiesību normu iztulkošanai var piemērot arī citas metodes, ne tikai gramatisko metodi.
Ainārs Persidskis > Ainārs
23. Septembris 2015 / 11:48
0
ATBILDĒT
Runājot par tiesību normu iztulkošanas metodēm, ir jānorāda uz tiesiskās noteiktības principu. Tiesiskās noteiktības princips noteic, ka indivīdam jābūt iespējai uzzināt spēkā esošo tiesību normu saturu, lai viņš varētu attiecīgi plānot savu rīcību. Tāpēc likumam jābūt pietiekami skaidram un paredzamam, uz ko pamatoti norādījis E. Levits. Krimināllikumā ir noteikts, ka „pie kriminālatbildības saucama fiziskā persona, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi četrpadsmit gadu vecumu.” Lai tiktu ievērots tiesiskās noteiktības princips, Krimināllikuma normām ir jābūt pietiekami skaidrām, vienkāršām un paredzamām, lai noziedzīga nodarījuma subjekts, kas līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniedzis četrpadsmit gadu vecumu, būtu spējīgs izprast spēkā esošo tiesību normu saturu, lai viņš varētu attiecīgi plānot savu rīcību, apzināties, kādi interešu aizskārumi ir atzīstami par noziedzīgiem nodarījumiem un atteikties no to izdarīšanas.
Tomēr Krimināllikumā ir vērojama pretēja situācija, proti, atsevišķas Krimināllikuma normas ir kļuvušas komplicētākas un nav pareizi, ka četrpadsmit gadu vecumu sasniegušai personai ir uzlikts pienākums, izmantojot atzītas tiesību normu interpretācijas metodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), noskaidrot sarežģīto Krimināllikuma normu saturu un jēgu.
Tāpēc, pēc manām domām, izstrādājot Krimināllikuma normas, lielākais uzsvars jāliek uz tiesību normas gramatisko interpretācijas metodi, jo ir jāņem vērā tiesiskās noteiktības princips, ka arī četrpadsmit gadu vecumu sasniegušai personai ir tiesības pareizi izprast tiesību normas saturu. Četrpadsmit gadu vecumu sasniegusi persona nav spējīga, izmantojot, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko normu interpretācijas metodi, noskaidrot sarežģīto Krimināllikuma normu saturu un jēgu.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties