Daudzās Eiropas valstīs likumdošanas procesā ietvertā tiesību normu ietekmes novērtēšana izpaužas ne tikai kā likumprojekta paskaidrojumu rakstu vai anotāciju pievienošana likumprojektiem, bet jau aptuveni divas desmitgades tā ieguvusi arī patstāvīgas institucionālas aprises. Tātad likumu (politikas jomu) ex ante (pirmslikumdošanas) un ex post (pēclikumdošanas) iedarbīgumu vērtē atsevišķas pētniecības vienības, kuras savā izpētē neaprobežojas ar konkrētu likumu juridisko analīzi, bet iesaista arī politologus, ekonomistus, sociologus u.c. Konkrētas politikas ietekmi daudzas Rietumvalstis izvērtē kompleksi un centralizēti, ne tikai atbildīgās ministrijas ietvaros.
Eiropā visattīstītākais modelis likumu novērtēšanas jomā ir Šveicei (to atzīst gan teorijā, gan eksperti praksē), kura savu sistēmu pastāvīgi attīstījusi 15 gadus,1 kopš tās konstitūcijā ir iekļauta prasība pastāvīgi vērtēt likumu efektivitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.