2015. gada 1. janvārī Iekšlietu ministrija (turpmāk – IeM) ar Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) Iekšlietu ģenerāldirektorāta finanšu programmas "Noziedzības profilakse un apkarošana" atbalstu uzsāka projekta "Novēršot cilvēku tirdzniecību un fiktīvās laulības: daudznozaru risinājums" (turpmāk – HESTIA) īstenošanu, iesaistot tajā sešu valstu – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Slovākijas un Īrijas – valsts un nevalstiskās organizācijas.1 Šā starptautiskā projekta mērķis ir risināt fiktīvo laulību problemātiku Latvijā un Eiropā, izveidojot vienotu izpratni par jaunu cilvēktirdzniecības formu, proti, cilvēktirdzniecību ar mērķi noslēgt fiktīvas laulības, izstrādājot konkrētu šīs cilvēktirdzniecības formas definīciju un ierosinot visaptverošu rīcību tās novēršanai.2
Projekta ietvaros 2015. gada 19. martā tika rīkota nacionālā apaļā galda sanāksme, kurā piedalījās 26 pārstāvji no valsts, pašvaldību un nevalstiskā sektora. Viens no tikšanās laikā apspriestajiem jautājumiem bija fiktīvas laulības termins un tā lietošana latviešu un angļu valodā. Projekta īstenotāji Latvijā norādīja, ka latviešu valodā tiek lietoti vairāki apzīmējumi laulībām, kas noslēgtas starp kādas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni, kurš likumīgi pastāvīgi uzturas kādā ES dalībvalstī, un kādu trešās valsts pilsoni, lai apietu noteikumus par trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos un iegūtu uzturēšanās atļauju vai pilnvaru dzīvot kādā dalībvalstī.3 Raksta mērķis ir izskaidrot fiktīvās laulības jēdzienu un ieviest lielāku skaidrību par terminiem šā jēdziena apzīmēšanai latviešu un angļu valodā.
Fiktīvas laulības jēdziens
ES Padomes 1997. gada 4. decembra rezolūcijā par pasākumiem fiktīvu laulību apkarošanā norādīts, ka fiktīva laulība ir laulība, kas noslēgta starp kādas ES dalībvalsts pilsoni vai trešās valsts pilsoni, kurš likumīgi pastāvīgi uzturas kādā ES dalībvalstī, un kādu trešās valsts pilsoni.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
