Gan tiesību politikas veidotāju, gan tiesību praktiķu saspringta uzmanība gada nogalē bija pievērsta Satversmes tiesai: 22. decembrī tā pievienoja savu artavu ieilgušajai diskusijai par maksātnespējas nozares sakārtošanu, pasludinot spriedumu lietā par iecerēto valsts amatpersonu statusa noteikšanu maksātnespējas administratoriem un secinot, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās nenodrošina administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, neatbilst samērīguma principam.
Tomēr par notikumu un uzmanības trūkumu Satversmes tiesa nevarēja sūdzēties visa gada garumā – tam par iemeslu kalpoja ne vien tiesas spriešana, bet arī citas norises: līdzīgi kā 2014. gadā, arī pērn turpinājās pārmaiņas tiesnešu sastāvā (2014. gadā darbu sāka Gunārs Kusiņš un Aldis Laviņš, 2015. gadā – Ineta Ziemele un, Kristīnei Krūmai ātrāk, nekā paredzēts, aizejot no tiesas, brīvajā amatā tika apstiprināta Daiga Rezevska). Vasarā Satversmes tiesu apmeklēja Eiropas ietekmīgākās – Vācijas Federatīvās konstitucionālās – tiesas delegācija tās priekšsēdētāja Andreasa Foskūles vadībā. Decembra vidū, atzīmējot Satversmes tiesas dibināšanas 19. gadadienu, aizritēja gadskārtējā tiesas rīkotā konference, šoreiz koncentrējoties uz pamattiesību ierobežojumu pieļaujamību demokrātiskā valstī (plašāk skat. JV Nr. 50/51, 22.12.2015.).
Aizvadītā gada nogalē notika arī "Jurista Vārda" saruna ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Aldi Laviņu – galvenokārt par viņa prioritātēm, vadot šo konstitucionālās uzraudzības institūciju, bet arī par Satversmes tiesas atjaunināto sastāvu un tiesas darba organizēšanu, kā arī konstitucionālo tiesu uzdevumiem dažādu apdraudējumu piemeklētajā Eiropā.
Jau vairāk nekā gadu jūs esat Satversmes tiesas (turpmāk – ST) tieneša amatā. Vai ir principiālas atšķirības starp vispārējās tiesas un konstitucionālās tiesas tiesneša darbu?
Es teiktu, ka ir. Vispirms jau tajā, ka – vai tā būtu administratīvā vai civillieta, tajā ir divas puses, un spriedums vienu vai otru no tām ietekmē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.