Latvijas juridiskajā literatūrā un tiesu praksē jautājumiem par prasības nodrošināšanu ir veltīta salīdzinoši liela uzmanība, pastāvīgi pilnveidojas šis tiesību institūts arī civilprocesuālajā plāksnē. Neraugoties uz to, praksē vēl joprojām atklājas situācijas, kurās tiesiskais regulējums ir neskaidrs, kas apgrūtina prasības nodrošināšanas tiesību institūta pilnvērtīgu izmantošanu. Viens no šādiem piemēriem, kas ir apskatīts šajā publikācijā, ir lēmuma par prasības nodrošināšanu izpildīšana pret juridisko personu, kam ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process.
Šajā publikācijā aplūkotajā piemērā vissvarīgākais jautājums ir, vai zvērināts tiesu izpildītājs ir tiesīgs izpildīt tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu un piemērot prasības nodrošinājuma līdzekļus pret juridisko personu, kam ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process.
Publikācijas autori praksē ir saskārušies ar situāciju, kurā zvērināts tiesu izpildītājs, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 560. panta pirmās daļas 7. punktu, apturēja izpildu lietvedību par tiesas izdotu izpildu rakstu juridiskai personai, kurai ir ierosināts tiesiskās aizsardzības process, piemēroto prasības nodrošinājumu – apķīlāt kustamu mantu, kā arī noteikt atbildētājam aizliegumu atsavināt un apgrūtināt ar lietu un saistību tiesībām strīdus objektu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.