Ja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu pieder vairākām personām – kopīpašniekiem, tad katram no viņiem ir jārēķinās ar tiesiskiem un faktiskiem aprobežojumiem. Tie ir atšķirīgi pēc savas juridiskās dabas: darījumam ar kopīpašuma priekšmetu ir nepieciešams saskaņots kopīpašnieku gribas izteikums, kopīpašuma reālajai sadalei ir savas prasības, kas izriet no teritorijas attīstības plānošanas aspektiem, domājamās daļas atsavināšanas darījumā jāievēro pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības. Vienojošais, kāpēc varam runāt par īpašuma tiesības aprobežojumu kopīpašumā, ir apstāklis, ka kopīpašniekam kā īpašuma tiesības subjektam, izlietojot īpašuma tiesību, ir jārēķinās ar citiem tiesību subjektiem un noteiktos gadījumos darījuma veikšanai ir jāsaņem no tiem akcepts, kas noformēts atbilstoši tiesību aktu prasībām. Raksts veltīts dalītā kopīpašuma aprobežojumu izpētei īpašuma tiesības izlietošanas aspektā.
Ievads
Kopīpašums nav kāds īpašs, atsevišķs īpašuma tiesības veids. Latvijas tiesību sistēmā kopīpašums ir definēts kā īpašuma tiesības izlietošanas aprobežojums. Ar to jāsaprot, ka ne pats īpašums ir apgrūtināts ar kādiem fiziski eksistējošiem vai tiesiskiem apgrūtinājumiem, bet tieši īpašuma tiesības izlietošana ir citāda nekā unitāra īpašuma gadījumā. Raksturojot kopīpašuma tiesību, profesors V. Sinaiskis norādījis, ka "Civillikumā kopīpašums nav konstruēts kā īpašuma, bet gan kā īpašnieka, resp., kopīpašnieka, varas aprobežojums".1 Šis apgalvojums pilnībā atspoguļo kopīpašuma juridisko dabu. Savukārt tieši darījumos ar kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu aprobežojumi atklājas vispilnīgāk. Saskaņota gribas izteikuma nepieciešamība, pirmpirkuma tiesību esamība, darījumu izpildei nepieciešamie papildu dokumenti – ir tās galvenās atšķirības, kas atšķir darījumu ar kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu no darījuma ar viena īpašnieka īpašumu un ir uzskatāmi par īpašuma tiesības izlietošanas aprobežojumiem.
Jāuzsver, ka kopīpašums kā tiesiska parādība nav homogēns. Tiek izšķirts nedalītais un dalītais kopīpašums, arī starp daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekiem attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīgajā lietošanā esošajiem elementiem veidojas kopīpašuma tiesiskās attiecības. Lai gan aprobežojumu raksturs un to izpausme minētajos kopīpašuma veidos daudzos aspektos ir līdzīga, šis raksts veltīts dalītā kopīpašuma aprobežojumu izpētei īpašuma tiesības izlietošanas aspektā.
Saskaņota gribas izteikuma nepieciešamība
Arī ar kopīpašumā esošu priekšmetu tā īpašnieki ir tiesīgi veikt jebkuru tiesisku darījumu. Pats par sevi kopīpašums nav šķērslis darījumu veikšanai. Turklāt potenciālo darījuma priekšmetu loks kopīpašumā ir pat plašāks nekā unitāra īpašuma gadījumā. Proti, darījuma priekšmets var būt kopīpašumā esošā lieta kā viens vesels vai kopīpašniekam piederoša domājamā daļa. Bez tam kā īpaši darījuma veidi jāuzsver kopīpašuma dalīta lietošana un kopīpašuma sadale.
Atkarībā no darījuma priekšmeta ir vērtējamas kopīpašuma apgrūtinājuma izpausmes vai, citiem vārdiem sakot, tās īpašās prasības, kas tiesību aktos tiek izvirzītas kopīpašniekiem un kuru dēļ kopīpašums ir apgrūtinājums. Jebkurā darījumā ar kopīpašuma priekšmetu līdzējiem jāņem vērā vispārējās tiesiska darījuma prasības atbilstoši tiesību aktu prasībām un papildus tiem arī kopīpašumu reglamentējošo tiesību normu prasības.
Aplūkojot darījumus ar kopīpašuma priekšmetu (piem., tā atsavināšana, ieķīlāšana u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.