Kādā sakarībā? Viens no argumentiem, kādēļ Saeimas Juridiskā komisija Tieslietu ministrijas 2015. gada janvārī iesniegto Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) grozījumu projektu par 9. panta papildinājumu vainas formas risinājumā salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos nevirzīja izskatīšanai pirmajā lasījumā uz plenārsēdi, bija un arvien tiek atkārtots, ka ar šo KL 9. panta papildinājumu tikšot pārkāpts personas tiesiskās paļāvības princips un ka tas varot novest pat pie cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tieslietu ministrijas iesniegtajā Krimināllikuma grozījumu projektā bija ierosināts KL 9. pantu papildināt ar ceturto daļu: "Ja ar nodomu izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā iestājušās kaitīgās sekas, kuras neaptver personas nodoms, kriminālatbildība par tādām sekām iestājas, ja persona paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējusi kaitīgo seku iestāšanās iespēju, kaut gan tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt. Kopumā tāds noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu."

Tātad runa ir par vairāk nekā 90 Krimināllikuma Sevišķajā daļā paredzētu noziedzīga nodarījuma sastāvu, kuros noziedzīgais nodarījums saistīts ar smagām sekām, tajā skaitā ar cilvēku nāvi, un šādas sekas iestājušās vainīgā neuzmanības dēļ, kad pati darbība ir bijusi tīša.²

Teorētiskā ziņā pēc būtības pret ierosināto grozījumu KL 9. pantā īpašu iebildumu nemaz tik daudz nav bijis. Piebildīšu, ka ierosinātā grozījuma dēļ noziedzīga nodarījuma kvalifikācija un sankcijas nevienā pantā nemainās.

Patiešām, kurš gan iedomāsies apgalvot, ka KL 125. panta trešajā daļā paredzētais noziegums, kas izpaužas kā tīša smaga miesas bojājuma nodarīšana, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, ir izdarīts aiz neuzmanības.