Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija organizēja augsta līmeņa tikšanos, lai izanalizētu tos teorētiskos piemērus, uz kuriem uzmanību vērš OECD, norādot, ka pašreizējā Krimināllikuma regulējumā nav pilnībā nodrošināta Konvencijas 1. panta darbība. Tikšanās mērķis bija noskaidrot gan teorētiķu, gan praktiķu, kā arī tiesnešu viedokli attiecībā uz tieša nodoma piemērošanu, kā tas nostiprināts Krimināllikumā, situācijā, kādu raksturo OECD WGB.

Diskusijā piedalījās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesori Uldis Krastiņš, Valentija Liholaja un docente, tiesību zinātņu doktore Diāna Hamkova, Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Baumanis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, virsprokurors Arvīds Kalniņš, prokurori Māris Leja, Sigita Deičmane, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētājs Igors Ivanovs un Izmeklēšanas nodaļas vadītāja vietniece Agita Znotiņa.

Problēmas apraksts

Veicot Latvijas 2. fāzes novērtējumu par nacionālo tiesību aktu atbilstību Konvencijai, kā arī ar to saistītajām rekomendācijām un to prasību praktisko ieviešanu, OECD WGB ir konstatējusi, ka Krimināllikuma 323. pantā paredzēto kukuļdošanu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu.¹ Pamatojoties uz to, attiecībā uz ārvalstu kukuļdošanas nodarījumu WGB rekomendē "Latvijai grozīt savus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tieša nodoma prasība, kā tā definēta Latvijas likumā, ir atbilstoša Konvencijas 1. pantam".²

WGB eksperti savā novērtējumā secina, ka tieša nodoma prasība, kā tā ir definēta Krimināllikumā, nekvalificētu atsevišķus ārvalstu kukuļošanas gadījumus kā noziedzīgus nodarījumus.