Tiesību akti, kas reglamentē uzņemšanu advokatūrā Latvijā

Galvenais normatīvais akts, kas reglamentē uzņemšanu advokātu skaitā, ir Advokatūras likums, īpaši tā 14. un 15. pants. Latvijas Republikas Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumi Nr. 227 "Zvērināta advokāta eksāmena kārtība" nosaka eksāmena kārtību un saturu un arī jautājumus, kas saistīti ar personu pielaišanu zvērināta advokāta eksāmenam.

Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisija ir pieņēmusi Zvērinātu advokātu palīgu apmācības un eksāmenu noteikumus.² Šādu ārējo normatīvo aktu komisijai ir deleģējums izdot saskaņā ar Advokatūras likuma 94. panta pirmo daļu, 95. panta pirmo daļu, 100. pantu.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (turpmāk – LZAP) ir apstiprinājusi divas vadlīnijas – "Par zvērinātu advokātu spēju vadīt, uzraudzīt un nodarbināt palīgus"³ un "Dokumentu iesniegšanai – pretendentiem advokāta eksāmena kārtošanai".⁴ Šos aktus ir sagatavojusi Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komisija pretendentu dokumentu izvērtēšanai. Šie akti piepilda ar saturu atsevišķas tiesību normas, kuru saturs brīžiem ir ļoti vispārīgs.

Atsevišķus jautājumus uzņemšanai advokātu skaitā reglamentē arī Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisijas nolikums un, Kolēģijas Komisijas pretendentu dokumentu izvērtēšanai nolikums. Noteiktu jautājumu izvērtēšanu ir iespējams atrast arī LZAP, Disciplinārlietu komisijas un Ētikas komisijas lēmumos.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 227 "Zvērināta advokāta eksāmena kārtība" 8. punktu advokātu eksāmenā tiek pārbaudītas pretendenta zināšanas un prasmes šādās jomās: konstitucionālās tiesības, vispārīgā tiesību teorija, krimināltiesības un kriminālprocesa tiesības, civiltiesības un civilprocesa tiesības, administratīvās tiesības un administratīvā procesa tiesības, darba tiesības, komerctiesības, finanšu un nodokļu tiesības, starptautiskā civilprocesuālā un kriminālprocesuālā sadarbība, Advokatūras likums un no tā izrietošie normatīvie akti, advokāta ētika, advokāta darbības starptautiskais regulējums, advokāta lietvedība, komunikācija un argumentācija.

Savukārt pretendentu reputācijas jautājumos nozīmīga reglamentācija ir Ētikas kodeksā un Eiropas Advokātu ētikas kodeksā.

Uzņemšanas jautājumos būtisku loma ir arī advokatūras tradīcijām, paražām un institūciju viedoklim attiecīgā laika periodā. Jāņem vērā, ka ar tiesību normu interpretāciju nodarbojas to piemērotājs, kas uzņemšanas par zvērinātu advokātu gadījumā ir Kolēģijas institūcijas. Svarīgi, ka lēmumi par personas uzņemšanu par advokātu ir galīgi un pēc satura nav pārsūdzami un nepakļaujas ne tiesas, ne citu institūciju kontrolei.