Pirms pāris nedēļām, 23. martā, Tieslietu ministrijā aizritēja Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes pirmā sēde pēc valdības lēmuma atjaunot padomes augsto pārstāvības līmeni. Šīs sēdes darba kārtībā bija vairāki jautājumi, tostarp tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadībā padome apsprieda Tieslietu ministrijas priekšlikumus par plānotajiem rīcības virzieniem maksātnespējas jomas attīstībai, kā arī klātesošie dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunākā sabiedriskās domas pētījuma rezultātiem, atainojot konkrētu mērķgrupu viedokli par dažādiem ar maksātnespējas procesu un tiesiskās aizsardzības procesu saistītiem jautājumiem. Tiesa, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija šo pētījumu vērtē piesardzīgi, uzskaitot konkrētus trūkumus iegūto datu objektivitātē.
Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padome nebūt nav jauna institūcija, taču līdz ar 2016. gada 16. februāra Ministru kabineta lemto tās darbībā ir noteikti jauni akcenti. Proti, valdība veica grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumos Nr. 799 "Maksātnespējas jautājumu konsultatīvās padomes nolikums",1 paredzot pilnveidot padomes sastāvu un tādējādi nodrošinot tajā pieņemto lēmumu politisko nozīmīgumu.
Minēto grozījumu projekta anotācijā skaidrots, ka "pēdējo gadu laikā padomes formāts ir transformējies tādā veidā, ka padome darbojas vairāk kā darba grupa, nenodrošinot noteikumos paredzēto augsto pārstāvības līmeni". Tādēļ, grozījumu iniciatoru ieskatā, "ir nepieciešams nodrošināt, ka padome apvieno augsta līmeņa pārstāvjus ar lēmumu pieņemšanas tiesībām, tā nodrošinot vienotu un kompetentu nozares viedokļa paušanu. Vienlaikus būtu konsekventi jāievēro tas, ka tieslietu ministrs ir atbildīgs par tālākajiem maksātnespējas politikas virzieniem. Ņemot vērā minēto, jāprecizē padomes darbības mērķis, nosakot, ka padome ir konsultatīva un koordinējoša starpnozaru institūcija, kuras darbības mērķis ir konsultēt tieslietu ministru maksātnespējas jomas attīstības jautājumos, un attiecīgi precizēt padomes funkcijas un uzdevumus".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
