Pēc grozījumiem Krimināllikuma 9. pantā ir paredzēts, ka noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar nodomu (tīši), ja persona to izdarījusi ar tiešu vai netiešu nodomu. Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, to apzināti veikusi vai pieļāvusi, vai arī apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un vēlējusies to iestāšanos. Noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar netiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos. Likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" Nr. 9/Lp11 sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minētie grozījumi tika pamatoti, norādot, ka Krimināllikuma 9. pants nenodala tiešu nodomu nodarījumos, kas izpaužas tikai kā darbība vai bezdarbība (formālie sastāvi), no nodarījumiem ar kaitīgām sekām kā noziedzīga nodarījuma sastāva obligātu pazīmi (materiālie sastāvi).¹

Rakstā "Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija" Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja secina: tēze, ka Krimināllikuma 9. panta sākotnējā redakcijā ar sekām bija saprotamas tikai sekas materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos, balstīta uz izolētu šīs normas interpretāciju, neņemot vērā šīs normas kopsakaru nedz ar Krimināllikuma 8. panta otro daļu, nedz citiem likumiem. Krimināllikuma 9. panta sākotnējās redakcijas sistēmiskā interpretācija, kā uzskata M.