Šī gada 20. maijs ir termiņš, kad Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, jāpārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīva 2014/40/ES jeb Tabakas direktīva, ar kuru Eiropas Savienības līmenī tiek noteikti stingrāki tabakas aprites ierobežojumi. Šī strīdīgā un nebūt ne viennozīmīgi uzņemtā direktīva ir bijusi par pamatu trīs paralēlām tiesvedībām Eiropas Savienības Tiesā.

Ģenerāladvokāte Juliana Kokote (Juliane Kokott) savos 2015. gada 23. decembra secinājumos norādījusi, ka Tabakas direktīva raisījusi jautājumus par samērīguma principu, subsidiaritātes principu un Savienības pamattiesībām un tā skar būtiskas ekonomiskas intereses un ietekmē miljoniem Savienības pilsoņu ikdienu. Tieši Tabakas direktīva uzjundījusi problēmjautājumus par to, cik liela ir Savienības likumdevēja rīcības brīvība, lai nodrošinātu, ka izstrādājumi Savienībā var tikt laisti tirgū ar vienotiem nosacījumiem cilvēku veselības aizsardzības mērķa labad. Runājot par subsidiaritātes principa ievērošanas pamatojumu, ģenerāladvokāte visai skarbi norādījusi, ka Tabakas direktīvas preambulas 60. apsvērums ir "no tukšām frāzēm veidots formulējums", ka tas nav "spilgts piemērs daudz apspriestajai "labākas likumdošanas" tehnikai, ko Savienības iestādes jau ilgāku laiku ir nospraudušas par mērķi".

Arī pašās dalībvalstīs nopietni diskutēts par Tabakas direktīvu. Piemēram, Francijas Konstitucionālajā padomē tika apstrīdētas vairākas Tabakas direktīvas prasības (par aromātu izmantošanu, reklāmu tirdzniecības vietās un "neitrālo iepakojumu"). Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, iebilstot pret lēmumu par "neitrālajām cigarešu paciņām", ironiski paredzēja, ka tas drīzumā novedīs pie "neitrāliem vīniem" un "neitrāliem sieriem".

Latvijā Tabakas direktīvas pārņemšana notiek centīgāk, aptverot aspektus, ko tā tieši neprasa. Lai gan likumprojektā "Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likums" uz 3. lasījumu vairs nav rodams vēl nesen plašas diskusijas raisījušais ierosinājums aizliegt smēķēšanu privātajos transportlīdzekļos, plānots, ka tas attieksies uz, piemēram, valsts vai pašvaldību iestāžu transportlīdzekļiem. Interesi saista atsevišķi likumprojekta anotācijas punkti. Piemēram, smēķēšanas ierobežojumu izņēmums ieslodzījuma vietu telpās tiek pamatots ar to, ka "ieslodzījuma vietas ir kā izņēmums, kur noteiktu kulturālo īpatnību un iekšējo savstarpējo attiecību ieslodzīto vidū dēļ smēķēšana ir ļoti izplatīta un tās ierobežošanai ir nepieciešami papildu resursi". Tāpat, ņemot vērā to, ka tieši Tabakas direktīvas pieņemšanā puses izmantoja visdažādākos pētījumus, jābrīnās, ka Eiropas Komisijas rīcībā pētījumi par veselības aprūpes izmaksām, kas saistītas ar smēķēšanu, pamatojas uz 2000. gada datiem. Daudz nepalīdz Latvijas likumprojekta anotācijā minētie Igaunijas dati, kur sniegti aprēķini par 1998. (!) gadu. Šie finanšu dati arī ir vienīgie, lai raksturotu "tiesiskā regulējuma ietekmi uz tautsaimniecību un administratīvo slogu". Visbiežāk likumprojektu anotāciju (vai konkrētajā gadījumā – Direktīvas preambulas apsvērumu) atsevišķas nepilnības nav būtiskas, lai principā apšaubītu gan Eiropas, gan Latvijas normatīvo aktu atbilstību to vispārējiem mērķiem, tomēr tās dara uzmanīgus likumu adresātus un to potenciālos piemērotājus, liekot kritiski pārvērtēt likumdošanas procesa kvalitāti kā tādu.