Tā tīri norobežojoties no attiecīgā gadījumā. Sakiet, vai ir pamatoti, ka piedziņa tiek vērsta uz nekustamo īpašumu, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt? Piemēram, Tu kā persona aizej pie ZTI, tas apskatās, ka nekā parādniekam nav, ne kustama, ne nauda kontos, nekā, bet ir tikai māja, vai nelūgsi vērst piedziņu uz māju, lai apmierinātu savu prasījumu? Lūgsi, protams.

Latvijā ir modē pie visa vainot citus. Un pret likumu vispār attieksme vairumam ir tāda, ka, es taču nezināju, ka tā būs, auklējieties ar mani, lūdzu.

Norobežojoties no tā, ka valsts likumi rada miljonārus uz parādnieku rēķina, NĪ atsavināšana salīdzinoši maza parāda gadījumā man šķiet galējais līdzeklis - jāizpildās noteiktiem priekšnosacījumiem, tostarp parādniekam jābūt informētam par izsolīšanu.

ZTI interešu konflikts, primāri izsolot NĪ, lai pašam lielāki %, man vispār šķiet amorāli. Līdz ar to prettiesiski.