Neskatoties uz to, ka likumdevējs no 2013. gada 1. janvāra par prioritāru administratīvo lietu izskatīšanas procesu noteicis rakstveida procesu, rajona tiesā, skatot lietas pirmajā instancē, ne mazāk kā 2/3 no visām lietām tiek izskatītas mutvārdu procesā – gan pēc tiesas iniciatīvas, gan pēc pieteicēja vai trešās personas lūguma. Šajā rakstā gribētu padalīties ar savām personiskajām atziņām par kvalitatīvas tiesu runas pamatprincipiem no mana kā tiesneses – klausītājas redzesloka.
Ievads
Skatot lietu mutvārdu procesā, lietas dalībniekiem ir tiesības dot tiesai mutvārdu paskaidrojumus, izteikt savus argumentus un apsvērumus, kā arī celt iebildumus pret cita administratīvā procesa dalībnieku argumentiem un apsvērumiem.
Reti, bet tomēr pieteicēji izmanto tiesības iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, taču parasti šie paskaidrojumi tiesas sēdē tiek arī nolasīti.
Tā veidojas tiesu runa – gan rūpīgi gatavota pirms tiesas sēdes, gan tapusi lietas iztiesāšanas laikā.
Dažādu sakritību rezultātā jau vairākus gadus viena no tēmām, ar kuru labprāt uzstājos auditorijas priekšā, ir "Tiesu runa", padaloties ar interesentiem par tiem pamatprincipiem tiesu runas veidošanā, ko esmu atzinusi par būtiskiem savā tiesneša darbā. Tāpat ar auditoriju apspriežam dažādas nestandarta situācijas vai komiskus gadījumus, tāpēc ceru, ka lasītājs neļaunosies par kādu pozitīvu joku arī šajā rakstā, neskatoties uz tēmas nopietnību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.