5. Jūlijs 2016 /NR. 27 (930)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesiska valsts vai "tiesnešu valsts"
5
Prof. Dr. iur.
Sanita Osipova
Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnese 

Mūsdienās jebkurai valstij, lai tā baudītu citu valstu cieņu un līdztiesīgi iekļautos starptautiskajās attiecībās, tiek izvirzīti vairāki kritēriji. Tai ir jābūt demokrātiskai un tiesiskai valstij. Ja tā turklāt ir arī sociāla valsts, tad tās prestižs ceļas vēl vairāk (vismaz cilvēktiesību aktīvistu, savu pilsoņu un ne tikai savu pilsoņu acīs). Mūsu šodienas tēmas ietveros mēs pakavēsimies pie otrā kritērija – tiesiska valsts.

Par tiesisku valsti tiek runāts, lielākoties lietojot šo vienu jēdzienu. Taču izpratne par tā saturu dažādās kultūrās, piemēram, Rietumu un Austrumu civilizācijās, ir būtiski atšķirīga. Pat Eiropas Savienības valstu ietvaros izpratne par tiesisku valsti niansēs nesakrīt. Proti, Eiropā mēs varam runāt vismaz par trim tiesiskas valsts konceptiem. Senākais ir Anglijā veidojies Rule of Law modelis, kura pamatā ir princips – "sabiedrības locekļu tiesības tiek stiprinātas ar publiski garantētu taisnīgumu". Kā nākamā vēsturiski izveidojās franču Etat de Droit, saskaņā ar kuru vispirms tiek noteiktas pamattiesības un tad tiek veidota sistēma to garantēšanai un aizstāvēšanai. Visbeidzot, trešais ir vācu Rechtsstaat modelis, kurā vispirms tika izveidota likumīga, neatkarīga un augsti profesionāla tiesa un tikai tad sabiedrības locekļiem tika noteiktas aizvien plašākas pamattiesības, kuras šajā tiesā aizstāvēt.1

Mērķis visos trīs modeļos ir viens – garantēt sabiedrības locekļu tiesības un brīvības, taču izpratne, kā tas realizējams, niansēs atšķiras. Tomēr ikviena šī modeļa īstenošana nav iespējama bez atbilstoši veidotas, neatkarīgas un augsti profesionālas tiesu sistēmas darbības.

Vienlaikus ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanu XX gs. nogalē latviešu valodā tika atjaunots jēdziens, kurš atbilst kontinentālās Eiropas izpratnei par tiesību virsvadību valstī, t.i., tiesiskas valsts jēdziens.2 Tiesiskas valsts celšana, pārbūvējot sociālistisko tiesību sistēmu, līdz ar integrāciju Eiropas Savienībā un iestāšanos NATO tika izvirzīta par visu pie varas nonākušo tālaika Latvijas politisko spēku kopīgu politisku mērķi. XX gs. nogalē pieņemtajā Latvijas nacionālajā programmā "Integrācija Eiropas Savienībā" kā viens no kritērijiem demokrātijas attīstībai valstī tika precizēti Latvijas "centieni radīt valsti, kas balstītos uz likuma varu, galveno liberālo tiesību aizsardzību un labu vadību".3 Tā ļoti lakoniski XX gs. deviņdesmito gadu vidus Latvijas politiķi definēja to, ka Latvijā tiek celta tiesiska valsts, paredzot nopietnas reformas tiesā, prokuratūrā, advokatūrā, policijā un valsts pārvaldes institūcijās, jo "šīm iestādēm ir nozīmīga loma demokrātiski pieņemtu likumu varas nodrošināšanā".

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Sanita Osipova
19. Jūlijs 2016 / 22:19
0
ATBILDĒT
Atvainojos Dr. iur. Gatim Bārdiņam, ka līdz ar citiem avotiem atsaucēs nav minēts publicētajā runā izmantotais viņa darbs, "Dialoga loma tiesas spriešanā".
Jānis Priekulis
7. Jūlijs 2016 / 16:28
0
ATBILDĒT
Lielisks raksts, kas uzvedina domāt!
sm.
5. Jūlijs 2016 / 10:55
0
ATBILDĒT
Tiesiskas valsts sliktā lieta - likums dod instrumentus netaisnības nostiprināšanai, kā rezultātā veidojas netaisnīga, pašsaglabāties spējīga iekārta.

Latvija, salīdzinājumā ar Igauniju, šķiet vairāk tiesiska valsts vācu izpratnē – kur konstitūcija (sakārtota konstitucionālā sistēma) vairāk mērķis par sevi, nevis līdzeklis ekonomikai u.tml. Mēs esam uzņēmums, kur Jur.departaments pieder pie vadības, nevis pie lietvedības.

Vai vācu tiesisko valsti neveidojam, lai juristiem būtu darbs, nevis, lai patiesi attīstītu valsti ilgtspējīgi?

Ļoti aizstāvu tiesisku valsti, bet par šo man sanāca padomāt, kad saskāros ar jurista kā izpildītāja, politikas veidotāja pozīciju. Piemēram, jāizlemj par Stambulas konvenciju. Vācu pieeja – ko konstitūcija saka? UK pieeja – ko mēs gribam panākt?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties