Atbildot uz minēto jautājumu, Latvijas tiesu prakse joprojām ir pretrunīga. Piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departaments,¹ atsaucoties un citējot ievērojamus Latvijas juristus (A. Lēbers,² V. Bukovskis,³ E. Kalniņš⁴), ir paudis atziņu, ka tiesai noilguma notecējums ir jāņem vērā vien tad, ja uz to ierunas veidā atsaucas atbildētājs. Tomēr praksē ir sastopami arī tiesu nolēmumi, kuros noilguma termiņa notecējums ir ņemts vērā pēc tiesas iniciatīvas (ex officio)⁵ – šāds viedoklis visnotaļ ērti pamatojams ar Civillikuma noteikumu gramatisku interpretāciju. Lielā mērā tieši minētā problēma pamudināja pievērsties mazliet detalizētākai noilguma institūta izpētei un analīzei. Salīdzinošā aspektā šajā rakstā tiks aplūkots arī noilguma regulējums citās Eiropas valstīs.

1. Noilguma institūta mērķis civiltiesībās

Kreditora interese saņemt saistības izpildījumu laika gaitā zaudē nepieciešamību būt par juridiski aizsargājamu vērtību, ja kreditors ilgākā laika periodā neizlieto savas tiesības prasīt saistības izpildīšanu. Galvenais iemesls tam ir parādnieka tiesību un interešu aizsardzība.⁶

Ja saistībai ir iestājies izpildes termiņš, bet kreditors parādniekam ilgu laiku nepieprasa tās izpildīšanu, parādniekam var rasties cerība, ka saistība vispār nebūs jāizpilda, piemēram, tāpēc, ka kreditors ir aizmirsis par tās esamību vai arī zaudējis interesi saistības izpildīšanā. Sākotnēji šādai parādnieka cerībai pašai par sevi ir niecīga vērtība, kas nepelna juridisko aizsardzību.⁷ Tomēr, jo ilgāk kreditors vilcinās ar izpildījuma pieprasīšanu, jo vairāk parādnieka cerība pieņemas spēkā, līdz tā kļūst par pārliecību, kas var tikt atzīta arī par pilnībā pamatotu, piemēram, ja kopš saistības iestāšanās brīža ir pagājis ļoti ilgs laika periods, kurā kreditors nav izmantojis savas iespējas pieprasīt saistības izpildījumu. Šādiem gadījumiem civiltiesībās ir ieviests noilgums, jo, kā norādījis prof. K. Torgāns, "nebūtu saprātīgi pieļaut, ka iespējamais parādnieks uz mūžīgiem laikiem atrodas zem parāda atprasīšanas vai vismaz tiesāšanās Damokla zobena".⁸

Tomēr noilguma mērķis ir parādnieka aizsardzība ne tikai pret noilgušiem, bet arī citādā ziņā pamatotiem prasījumiem. Tāpat noilgums sniedz parādniekam aizsardzību pret prasījumiem, kuri paši par sevi nav pamatoti arī citu iemeslu dēļ, bet kuru nepamatotību parādniekam vairs nav iespējams pierādīt tāpēc, ka kopš saistības iestāšanās brīža ir pagājis ļoti ilgs laika periods (piemēram, parādnieks jau ir pilnībā veicis parāda samaksu, tomēr kreditors pēc ilgāka laika no jauna pieprasa samaksu, un parādniekam vairs nav iespējams pierādīt to, ka samaksa ir izdarīta, jo samaksas apliecinājuma kvīts laika gaitā ir nozaudēta).