Konference turpināja jau vairākus gadus ilgstošās diskusijas par iespējām ieviest Latvijā obligātu notariālā akta formu darījumos ar nekustamajiem īpašumiem kā nosacījumu nekustamo īpašumu aprites tiesiskās drošības uzlabošanai un krāpniecības (tai skaitā – ar nodokļu nomaksu) novēršanai. Konferencē tika pausti gan Tieslietu ministrijas darba grupas priekšlikumi, kas notariālā akta formas ieviešanu neparedz, gan gluži pretēja pozīcija – ka tas ir vienīgais racionālais un citās valstīs jau ilgstoši aprobētais problēmu risinājums.

Līdzās Latvijas tiesību smagsvariem un nozares lietpratējiem pasākumā piedalījās arī ārvalstu (Vācijas, ASV, Igaunijas, Lietuvas) tiesību zinātnieki un praktiķi. Jānorāda arī, ka pirms pasākuma par "boikotu" konferencei bija publiski paziņojušas vairākas organizācijas, tai skaitā Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Ārvalstu investoru padome u.c. Neskatoties uz to, pasākums tomēr raisīja ļoti lielu interesi – klausītāju vidū bija gan zvērināti notāri, gan advokāti, tiesneši un prokurori, gan Latvijas tiesībzinātnieki, kā arī Saeimas deputāti, kam tuvākajā laikā acīmredzot nāksies lemt par nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanu.

Atklājot konferenci, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka tās uzdevums ir veikt likuma projekta iniciatīvas ex ante novērtējumu: savlaicīga un rūpīga iespējamo likumprojektu analīze ne tikai no juridiskā, bet arī no politiskā, tiesību un ekonomiskā viedokļa ļauj pieņemt daudz izsvērtākas likuma normas. Tāpat I. Mūrniece atzina, ka nekustamo īpašumu darījumu tirgū problēmas pastāv un to risināšana, iesaistot visas puses, ir veids, kā novērst tiesisko nihilismu un uzlabot uzticēšanos valsts institūcijām un likuma varai. Vienlaikus viņa arī norādīja, ka par notariāta rosinātajām reformām ir atšķirīgi viedokļi un vairākas sabiedriskās organizācijas ir paudušas noraidošu viedokli par obligātu notariālo formu darījumos ar īpašumu.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, uzrunājot konferences dalībniekus, atzina, ka nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijas process Latvijā ir dārgs un līdz ar to daļai sabiedrības nepieejams. Tādēļ šajā jautājumā ir jāstrādā pie izmaksu samazināšanas gan no valsts, gan visu pārējo procesā iesaistīto personu puses.

Kā risinājumus pašreizējām problēmām G. Bērziņš piedāvāja iespēju pilnībā elektronizēt nostiprinājuma lūguma nosūtīšanu zemesgrāmatai, jo tas sekmētu gan darījumu reģistrāciju zemesgrāmatā, gan mazinātu dokumentu viltojumu riskus.