Lai gan Eiropas procedūra maza apmēra prasībām¹ (turpmāk – Regula) ir publicēta jau 2007. gadā, stājusies spēkā no 2009. gada 1. janvāra, tomēr tās piemērošana ir aktuāla un varētu kļūt vēl nozīmīgāka. Regulas galvenais mērķis ir izveidot procedūru maza apmēra prasībām, lai pārrobežu lietās vienkāršotu un paātrinātu maza apmēra prasību tiesvedību un samazinātu izmaksas.

Vienkāršoti salīdzinot, Regula paredz līdzīgu kārtību un nosacījumus, kā ir paredzēts Latvijas Republikas Civilprocesa likumā maza apmēra prasību tiesvedībā. Tomēr starp abiem šiem procesiem ir vairākas būtiskas atšķirības, kas noteiktos gadījumos ir vērtējamas par labu Regulas izmantošanai.

Regulas preambulas 8. apsvērumā ir minēts, ka prasītājam ir izvēles brīvība – piemērot Regulu vai nacionālās tiesības. Tas nozīmē, ka, ja izpildās kritēriji Regulas piemērojamībai, tad prasītājs, izvērtējot apstākļus, var izvēlēties piemērot Regulu vai tomēr nacionālās tiesības. Regulas mērķis ir samazināt izmaksas un padarīt vienkāršāku procesu. Šādas prasības pārsvarā skata rakstveida procesā.²

Regulas piemērošanas galvenie kritēriji

Lai Regula būtu piemērojama, vispirms ir jākonstatē vairāki apstākļi, kas pieļauj vai izslēdz Regulas piemērojamību, – prasības apmērs, piemērojamības joma, teritoriālā piemērojamība, laiks un pārrobežu elementa esība.