Lielbritānijas vēlētāji šā gada 23. jūnija referendumā ir izlēmuši atstāt Eiropas Savienību (turpmāk – ES). Uz jautājumu "Vai Lielbritānijai jāpaliek ES sastāvā?" nepilni 52 % vēlētāju biļetenos atzīmēja ailīti "Pamest Eiropas Savienību".¹ Ņemot vērā, ka referendumā izlemjamais jautājums tika uzdots "pamest" vai "palikt" formā bez detalizētākiem ES pamešanas nosacījumiem, Lielbritānijas turpmākajam attīstības scenārijam citu no referenduma izrietošu nosacījumu nav. Tomēr Lielbritānijas valdībai, lemjot par turpmāko sadarbību ar Eiropas valstīm, būs jāņem vērā pamešanas kampaņas apsvērumi – tādi kā "atgūt suverenitāti", "pašiem regulēt imigrācijas politiku", "atgūt kontroli pār savu valsti", "izmantot savu statusu kā pasaules piektajai lielākajai ekonomikai un atgūt kontroli pār mūsu finansēm un tirdzniecības līgumiem, kurus tagad varam diktēt pārējai pasaulei",² "pārstāt ik nedēļu Briselei sūtīt 350 miljonus mārciņu tā vietā, lai tērētu to pašmāju prioritātēm, kā nacionālajai veselības sistēmai un zinātnes attīstībai",³ kā arī "ieguvumi lauksaimniecības un zvejniecības nozarei".⁴ Īsumā, mērķis ir "vienoties par jaunu Lielbritānijas–ES līgumu, kas balstītos uz brīvo tirdzniecību un draudzīgu sadarbību".⁵

Lai gan tā sauktā 50. panta procedūra vēl nav uzsākta un nav arī paredzams, ka tas varētu notikt pirms 2017. gada,⁶ politiķi un zinātnieki ir sākuši veidot potenciālos attīstības scenārijus. Kā trīs⁷ visticamākie modeļi tiek izdalīti: pievienošanās Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijai (turpmāk – EBTA) un Eiropas Ekonomikas zonai (turpmāk – EEZ); tā sauktais Šveices modelis, kad starp valsti un ES tiek slēgti vairāki desmiti divpusējo līgumu, un, visbeidzot, palikt kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk – PTO) biedram bez atsevišķa līguma ar ES.

Neviens no šiem scenārijiem pilnībā neapmierina visas pamešanas kampaņas prasības, kas nozīmē, ka visas iespējas ir pieņemamas, bet ar saviem trūkumiem. Gaidāmajam sarunu procesam ar ES Lielbritānijas delegācijai vienīgais piešķirtais mandāts būs ES atstāšana. Tiecoties uz šī mērķa īstenošanu, Lielbritānijas delegācijai jāņem vērā, ka lēmums pamest ES ir pieņemts ar ļoti nelielu vairākumu. Tādēļ Lielbritānijai nav pienākuma izpildīt visas pamešanas kampaņas prasības, bet dod iespēju vienoties par kompromisa līgumu, kas atspoguļotu gan kampaņas prasības, gan valsts politiskās un ekonomiskās reālijas.⁸

Pašreizējās debatēs abas puses – ES un Lielbritānija – atbalsta Lielbritānijas palikšanu vienotajā tirgū, kas izslēdz PTO variantu, un, ņemot vērā ES iebildumus pret tā saukto Šveices modeli,⁹ kas nozīmētu selektīvu ES normu piemērošanu no Lielbritānijas puses, kā vienīgā reālā iespēja atliek EBTA/EEZ, kas būtu sava veida kompromiss starp "pamest" un "palikt" atbalstītājiem. Dalība EEZ nozīmētu ES un Lielbritānijas turpinātas attiecības kā ciešiem tirdzniecības partneriem, piešķirot Lielbritānijai atsevišķās jomās vairāk autonomijas.

Lai gan EBTA un EEZ pastāv jau vairākas dekādes, to struktūra, lēmumu pieņemšanas mehānisms un attiecības ar ES ir salīdzinoši maz pētīts temats. Šajā rakstā tiks ieskicēta EEZ struktūra un materiālās tiesības, turpinot ar potenciālajām izmaiņām ES un EEZ, vērtējot to visu pamešanas kampaņas gaismā un to, vai tās prasības tiktu sasniegtas.

1. Eiropas Ekonomikas zona

EEZ nav starptautiska organizācija, bet gan ekonomiskā telpa, kas no vienas puses ietver sevī ES un tās dalībvalstis,¹⁰ bet no otras – trīs EBTA valstis¹¹ un aptver tā sauktās četras pamatbrīvības.¹² EEZ aptver arī tādas ar tirdzniecību saistītas jomas kā konkurence,¹³ valsts atbalsts¹⁴ un transporta nozare,¹⁵ kā arī ar tirdzniecību saistītas horizontālās nozares – sociālo politiku,¹⁶ patērētāju aizsardzību,¹⁷ vides tiesības¹⁸ un uzņēmējdarbības regulējumu.¹⁹ Vairums no šīm jomām nav detalizēti regulētas Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk – EEZ līguma) pamattekstā, bet gan tā pielikumos, kuri ir ar vienādu juridisku spēku kā līguma pamatteksts.²⁰

Šeit nepieciešama neliela atkāpe par pašu EEZ līgumu. Tas sastāv no vairākām daļām – pamatteksta, pielikumiem un protokoliem. Pamatteksts sastāv no EEZ darbības jomu apraksta, kā arī definē tā institucionālo struktūru, kamēr pielikumos tiek konstanti "ievietoti" ES sekundāro tiesību akti. Savukārt protokoli detalizētāk regulē atsevišķus pamattekstā ietvertos jautājumus.