Žurnāls: Kas ir Satversme

6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)

Kas ir Satversme

Satversmes tiesas nolēmumos paustos uzskatus, tiesas pozīciju citu konstitucionālo orgānu vidū, prestižu un autoritāti sabiedrībā nosaka tās sastāvs – Satversmes tiesas tiesneši.

Kopš dibināšanas Latvijas Republikas Satversmes tiesā darbojušies: Dr. iur. Aivars Endziņš, Dr. iur. Romāns Apsītis, Dr. iur. Ilma Čepāne, Dr. iur. Anita Ušacka, Ilze Skultāne, Andrejs Lepse, Juris Jelāgins, Aija Branta, Gunārs Kūtris, Dr. iur. Kristīne Krūma, Viktors Skudra, Vineta Muižniece. Pašlaik Satversmes tiesas sastāvu veido: Aldis Laviņš (priekšsēdētājs), Dr. iur. Uldis Ķinis (priekšsēdētājs vietnieks), Dr. iur. Kaspars Balodis, Dr. iur. Sanita Osipova, Gunārs Kusiņš, Dr. iur. Ineta Ziemele un Dr. iur. Daiga Rezevska.

Tiesa parasti "runā" tikai ar savu nolēmumu starpniecību, un, izņemot gadījumus, kad spriedumam pievienotas atsevišķās domas, tas ir tiesnešu kopīgs skatījums uz tiesiskas problēmas risinājumu, kur katra individuālā tiesneša "balsi" ir grūti saskatīt. Tāpēc, lai ļautu tuvāk iepazīt šā brīža Satversmes tiesas tiesnešu uzskatus, šajā tiesas līdzšinējiem 20 gadiem veltītajā "Jurista Vārdā" publicējam viņu atbildes uz principiāliem jautājumiem – kas ir Satversme, kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī, vai godīgums un taisnīgums var nonākt pretrunā, u.c.

Aldis Laviņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs

Kas ir Satversme?

Satversme vispirms ir apliecinājums Latvijas tautas gribai pēc savas valsts. Vienlaikus Satversme ir Latvijas tautas atzīto vērtību, kā arī valsts iekārtas pamatnoteikumu un pamatprincipu kopums, kas veido Latvijas valsts konstitucionālo ietvaru.

Lai arī Satversme pieņemta pirms 94 gadiem, tā nav novecojusi. Tās lakonisms sniedz iespēju piemērot Satversmi atbilstoši mūsdienu sabiedrības vajadzībām un izpratnei par demokrātisku un tiesisku valsti. Tāpēc Satversme ir "dzīva" un tā attīstās līdzi laikam. Lai tas sekmīgi īstenotos, liela nozīme ir Satversmes tiesas tiesnešiem, viņu personībām, profesionālajām zināšanām un izpratnei par sabiedrībā notiekošajiem procesiem.

Kāda ir konstitucionālās tiesas nozīme demokrātiskā un tiesiskā valstī?

Satversmes tiesai, īstenojot Satversmes piešķirto konstitucionālās kontroles funkciju, ir uzdevums aizsargāt Latvijas valstiskumu, konstitucionālās vērtības un ikviena cilvēka pamattiesības.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

13 KOMENTĀRI

Seskis

8. Decembris 2016 / 17:13

ATBILDĒT

97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.
Ikvienam gan nav tādas tiesības, piemēram, uzturlīdzekļu nemaksātājiem pārvietošanās brīvība ir stipri ierobežota, jo nav tiesību vadīt transportlīdzekli. Ir iespēja pārvietoties kājām (pagaidām, kamēr izbadējušies bērni nav pārdevuši nieres un nograuzuši kāju šķinķīšus) vai izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus (kas gan var nenodrošināt nokļūšanu nepieciešamajā vietā), vai algot šoferi (ja ir atbilstoši finansu līdzekļi).

Genrihs > Seskis

8. Decembris 2016 / 18:39

ATBILDĒT

Par usturlīdzekļu nemaksātājiem gan viss ir korekti no Satversmes puses, (kaut arī iespējams ne visai smuki) jo ir :
116. Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušan.
Tākā šeit tiek ierobežotas tiesības iespējams, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, proti, tos kam šos uzturlīdzekļus jāsaņem. Bet mans piemērs, ar autostāvvietām gan neatbilst tiesībām, kuras var ierobežot lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
P.S. pateicos par atbildi

Genrihs

8. Decembris 2016 / 15:20

ATBILDĒT

Un vēl šo:
97. Ikvienam, kas likumīgi uzturas Latvijas teritorijā, ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties dzīvesvietu.

Tad kāpēc pastāv maksas stāvvietas uz valsts ceļiem?

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 10

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"