Šogad aprit divdesmit gadu kopš Satversmes tiesas izveidošanas Latvijas tiesiskajā sistēmā un darbības uzsākšanas.
1996. gada 5. jūnijā, grozot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 85. pantu,1 konstitucionālais likumdevējs Latvijas tiesiskajā sistēmā nostiprināja vienu no efektīvākajiem konstitucionālo vērtību aizsardzības mehānismiem. Proti, tika izveidota Satversmes tiesa un tai piešķirta kompetence īstenot konstitucionālo kontroli.
Konstitucionālās kontroles ietvaros Satversmes tiesai ir pienākums aizsargāt Satversmē ietvertās vērtības, nodrošinot konstitūcijas virsvadību (prioritāti) un konstitucionālo taisnīgumu.2 Arī pati Satversmes tiesa uzsvērusi, ka likumdevēja mērķis, izveidojot Satversmes tiesu, vispirms bija radīt efektīvu mehānismu Satversmes normu prioritātes aizsardzībai.3 Satversmes tiesa darbu uzsāka 1996. gada 9. decembrī, kad zvērestu deva pirmie Satversmes tiesas tiesneši.4
Satversmes tiesas izveidošana pamatoti tiek uzskatīta par būtiskāko papildinājumu Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.5 Satversmes tiesas darbība divdesmit gadu garumā apliecina, ka konstitucionālā kontrole devusi ievērojamu ieguldījumu Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā un nostiprinājusi demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Satversmes tiesas nolēmumos atspoguļojas Latvijas tiesiskās sistēmas attīstība, kā arī iezīmējas tie izaicinājumi, ar kuriem saskaras mūsu tiesiskā sistēma.
Satversmes tiesa ar savu darbu veido un nostiprina Latvijas tiesisko sistēmu un konstitucionālo iekārtu. Proti, Satversmes tiesas nolēmumi atklāj un nostiprina Satversmē ietvertās konstitucionālās vērtības un autoritatīvi definē Latvijas konstitucionālo identitāti. Šajā rakstā analizēta Satversmes tiesas loma Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā, kā arī aplūkota Satversmes tiesas atziņu ietekme uz konstitucionālās identitātes veidošanu, konstitucionālo vērtību aizsardzību un tiesību teorijas un juridiskās metodes mācības attīstību.
Tiesiskās sistēmas transformācija
Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas principiāli svarīga bija tiesiskās sistēmas transformācija, lai to atgrieztu kontinentālās Eiropas tiesību lokā.6 Jau 1990. gada 4. maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"7 (turpmāk – Deklarācija) 6. punkts paredzēja konstitucionālās tiesas izveidošanu. Tomēr konstitucionālās tiesas izveidošana iekavējās, un attiecīgā Deklarācijas norma netika izpildīta. Konstitucionālās tiesas laicīga neizveidošana neļāva pilnībā izmantot pārmaiņu potenciālu, kuru Deklarācija paredzēja tiesiskās sistēmās transformācijai.8 Centrāleiropas valstu pieredze, kur konstitucionālās tiesas tika izveidotas daudz ātrāk, liecina, ka šajās valstīs konstitucionālās tiesas kļuva par nozīmīgu attiecīgo tiesisko sistēmu transformāciju veicinošu faktoru, būtiski ietekmējot un koriģējot gan tiesību praksi, gan arī tiesisko domāšanu.9 Latvijas gadījumā konstitucionālā tiesa tiesiskās sistēmas transformācijā iesaistījās daudz vēlāk, ko noteica likumdevēja kavēšanās ar šādas institūcijas izveidošanu.
Satversmes tiesas ietekme uz tiesiskās sistēmas transformāciju iezīmējās jau ar pašiem pirmajiem spriedumiem. Ar savu pirmo spriedumu Satversmes tiesa Latvijas tiesiskajā sistēmā atgrieza vispārējos tiesību principus kā vispārsaistošus tiesību avotus.10 Pēc šā sprieduma tiesību zinātnē plaši tika diskutēta vispārējo tiesību principu būtība un Satversmes tiesas tiesības tos piemērot.11 Tomēr šobrīd ir acīmredzami, ka tas bija būtisks pagrieziena punkts tiesiskās sistēmas transformācijā, to tuvinot kontinentālās Eiropas tiesību lokam, kur vispārējie tiesību principi ir atzīts un plaši izmantojams tiesību avots.12 Tāpat Satversmes tiesa savos spriedumos konsekventi ietvēra un izvērsa kontinentālās Eiropas tiesību lokam piederīgas tiesību teorijas atziņas, spiežot tiesību praksi un tiesību zinātni tās pārņemt ikdienas lietošanā. Piemēram, Satversmes tiesa ar savu spriedumu nosargāja tiesību sistēmas vienotību, nepieļaujot privātpersonām saistoša tiesiskā regulējuma pārcelšanu uz iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuru tiesiskumu Satversmes tiesa nebūtu tiesīga pārbaudīt.13 Līdzīgi Satversmes tiesa formulēja aizliegumu Ministru kabinetam deleģēt citām institūcijām tam deleģēta pilnvarojuma īstenošanu, kā arī nepieciešamību privātpersonām saistošas tiesību normas publicēt oficiālajā izdevumā.14
Tiesību sistēmas transformācijas periodā Satversmes tiesas nolēmumu atziņas kompensēja tiesību zinātnes vājumu. Proti, Satversmes tiesa savos nolēmumos plaši skaidrojusi arī tiesību zinātnei piekritīgus jautājumus, kļūstot par galveno tiesību doktrīnas veidotāju Latvijā.15
Latvijas valstiskuma konceptualizācija
Satversmes teksts apzināti veidots ekstrēmi lakonisks jeb tekstuāli skops. Satversmes valoda principiāli atšķiras no mūsdienu konstitūcijām raksturīgajām izvērstajām politiskajām deklarācijām un sīkumaini tehniskā regulējuma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.