Salīdzinājumā ar pērn veikto interneta aptauju, kurā kopumā viedokli pauda 157 respondenti, šogad aptaujāto bija vairāk – 197. Taču, tāpat kā pērn, lielākā daļa no tiem bija sievietes – 134 un uz pusi mazāk vīriešu – 63. Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (33,5 gadi) nedaudz palielinājies arī respondentu vidējais vecums – 37,3 gadi, tādējādi pieņemams, ka, visticamāk, arī šajā aptaujā piedalījās personas ar praktiskā darba pieredzi.

Lai salīdzinātu procesus dinamikā jeb laika nogrieznī, šā gada aptaujā iekļautie jautājumi daļēji sakrita ar pērn uzdotajiem. Tādējādi redzams, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas tiesās ir iespējams efektīvi īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu, šogad ievērojami mazāk respondentu – 32 % – apliecinājuši, ka, jā, viņuprāt, tiesu sistēma Latvijā visumā darbojas taisnīgi (2015. gadā – 44,6 %). Vienlaikus ir pieaudzis (55,3 % no kopskaita) tādu atbilžu skaits, kurās izredzes uz taisnīgu tiesu ir sasaistītas ar konkrēto situāciju un tiesu, kurā lieta nonāk (2015. gadā šo atbilžu variantu izvēlējās 47,8 % respondentu). Šogad mazliet vairāk – 4,1 % (pērn – 3,2 %) – ir bijis tādu respondentu, kuri iespējai efektīvi īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu pauduši kategorisku "nē", jo savā līdzšinējā pieredzē ir saskārušies vienīgi ar netaisnīgiem spriedumiem.

Lai gan, atbildot uz nākamo jautājumu "Kā vērtējat praksi, ka tiesu noslodzes izlīdzināšanai lietas tiek pārsūtītas izskatīšanai uz citām tiesām?", gadu griezumā atbilžu procentuālais sadalījums atšķiras, tendences tomēr ir līdzīgas. Proti, gan 2015. gadā (46,5 %), gan arī šogad (49,2 %) nedaudz mazāk par pusi aptaujāto pauduši atbalstu šādai praksei, jo tas ļauj ātrāk nonākt līdz spriedumam. Vienlaikus procentuāli liela daļa pret to ir bijusi arī negatīvi noskaņota vai paudusi neizpratni. Proti, summējot atbilžu variantus "Neatbalstu, jo tas tiesu procesus nepaātrina" un "Nesaprotu, pēc kādiem principiem nosūtīšana notiek, tas rada bažas", šogad šādi atbildējis 41,1 % respondentu, bet pērn – 39,5 %. Jāpiebilst, ka abos gados sadaļā "Cits" neapmierinātību pauduši respondenti, kuri īpaši kritizējuši lietu pārsūtīšanu no Rīgas uz attālajiem reģioniem, galvenokārt – Latgali. Gada laikā ievērojami samazinājies arī atbalsts tiesu darbības teritoriju reformai: no 40,1 % līdz 31,5 % ("Atbalstu, jo tas ļauj ātrāk nonākt līdz spriedumam"), taču vienlaikus šai reformai atbalsts pausts, arī izvēloties atbilžu variantu "Cits" un tajā norādot vēl citus pozitīvus apsvērumus. Tomēr, vērtējot procentuāli, ir pieaudzis arī kritiski noskaņoto ("Neatbalstu, jo tas apgrūtina pieeju tiesai un rada citas neērtības") respondentu skaits – no 24,2 % 2015. gadā līdz 33 % šogad.

Gan šogad, gan pērn respondentiem tika lūgts vērtējums arī par reformām maksātnespējas jomā, un, salīdzinot atbildes, to tendences ir diezgan līdzīgas, taču atsevišķos aspektos ir vērojama viedokļu pārgrupēšanās. Proti, kopumā pozitīvs skatījums uz šīm reformām, summējot atbilžu variantus "Pozitīvi, jo beidzot ir sperti soļi pareizajā virzienā" un "Atbalstu, bet jārīkojas vēl noteiktāk, reformas jāturpina", šogad bijis 55,5 % respondentu, bet 2015. gadā – 57,4 %. Taču nedaudz ir pieaudzis – no 8,9 līdz 13,5 procentiem – tādu aptaujāto skaits, kuri līdzšinējās reformas vērtē negatīvi un uzskata, ka šo jomu būtu labāk nodot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārziņā, kā tas ir rosināts. Vienlaikus daudzveidīgs viedokļu spektrs atspoguļojas arī atbilžu izvēlnē "Cits", kas nozīmē, ka skatījums uz šo jomu praksē ir ļoti plašs un atšķirīgs.

Tā kā pēdējos gados aizvien tiek uzturēta spēkā idejiskā virzība uz tā dēvēto advokātu procesa vēl izvērstāku ieviešanu civilprocesā, arī šā gada aptaujā respondentiem tika lūgts šīs ieceres vērtējums. Aptaujas rezultāti liecina, ka aizvadītā gada laikā nedaudz (no 17,2 līdz 22,8 %) ir palielinājies šīs ieceres atbalstītāju skaits, uzskatot, ka tas kvalitatīvi uzlabos tiesu procesus. Taču noturīgi pārliecinošs ar tendenci samazināties ir oponentu viedoklis (summējot atbildes "neatbalstu, jo advokāta statuss ne vienmēr nozīmē arī augstāku juridisko kvalifikāciju" un "neatbalstu, jo tas apgrūtinās piekļuvi tiesai sakarā ar tiesāšanās izmaksu pieaugumu"): pērn no kopskaita šādu respondentu bija 75,1 %, šogad – 63,5 %. Savukārt īpaši kritiski aptaujas dalībnieki lūkojas uz likumdevēja darba kvalitāti, kas katastrofāli zemu tika novērtēta gan aizvadītajā, gan šajā gadā. Proti, pozitīvi jeb kopumā Saeimas likumdošanas darba kvalitāti par labu šogad atzina tikai nieka 2,3 % aptaujāto, kas gan ir nedaudz labāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu – 1,9 %. Vērtējot atbildes ar kritisko ievirzi, redzams, ka vislielākie iebildumi (vairāk nekā 40 % abos gados) respondentiem ir pret likumprojektu kvalitāti, kuras dēļ Saeima mēdz nobalsot par pārsteidzīgām idejām un atsevišķu lobistu priekšlikumiem.

Šī gada aptaujā nekomplimentārs ir fakts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu negatīvāk tikuši novērtēti procesi tieslietu nozarē. Skalā no 1 līdz 10 aizvadītajā gadā respondenti šos procesus novērtēja ar atzīmi 6,13, taču šogad – vairs tikai 5,64. Skatot šo skaitli kontekstā ar aptaujas noslēguma jautājumu, lūdzot nosaukt 2016. gada neveiksmīgākās norises tieslietu sistēmā, redzams, ka daudzi respondenti ir negatīvi noskaņoti gan jau pret veiktajām reformām, kuru prakses izgaismotie trūkumi laupa optimismu, gan arī pret ilgstoši neatrisinātām problēmām, kas prasa būtiskas pārmaiņas. Viena no šādām visbiežāk un viskritiskāk vērtētajām ir maksātnespējas joma, arī korupcijas skandāli. Tāpat, vērtējot visas atbildes kopumā un caurskatot uz tām sniegtās brīvās formas atbildes ("Cits"), atklājas, ka vieni un tie paši procesi tiek vērtēti gan pozitīvi, gan arī negatīvi. Visdrīzāk neviennozīmīgais vērtējums ir saistīts ar katra respondenta individuālo pieredzi, zināšanām un izpratni par konkrēto tēmu kopumā. Zīmīgi, ka pagājušā gada aptaujā respondenti par svarīgāko īpašību citā juristā pārliecinoši uzskatīja tieši zināšanas, bet godīgums tika ierindots otrajā vietā, kam sekoja loģiskā spriestspēja un pieredze. Un tikai tad cilvēka ārējais izskats. Savukārt 2016. gadā Latvijas juristu vērtējumā priekšplānā izvirzīts godīgums. Tādējādi respondentu vērtību skalā, ja tā var sacīt, šogad zināšanas ir piekāpušās godīgumam.

 

Tieslietu nozares veiksmes un neveiksmes 2016. gadā

Atbildes uz "Jurista Vārda" lasītāju aptaujas 13. un 14. jautājumu (sagrupētas pa tēmām). Vienādās un līdzīgās atbildes šeit uzskaitītas tikai vienu reizi.

Tiesību politikas veidošana

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa reforma.

Virzība vienota jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanā.

Rūpnieciskā īpašuma strīdu izskatīšanas procesa ārpus tiesas instancēm uzlabošana.

Probācijas darbinieku un IeVP darbinieku atalgojuma paaugstināšana.

Valsts garantēto uzturlīdzekļu sistēmas reforma.

Valsts valodas centra sabiedriskie palīgi.

Likumprojekta iesniegšana Saeimā par zaudējumu atlīdzināšanu attaisnotām personām.

Administratīvā procesa uzlabojumi.

E-izsoļu ieviešana, akcepts e-pastu saziņai ar iestādēm un advokātiem, kas tiks ieviests it kā no 2018. gada.

Tieslietu padomes lomas paaugstināšana.

Projekta "Justīcijas attīstībai" uzsākšana.

Mūžīgās runas par reformām, iztrūkstot reāliem risinājumiem, kas darbojas.

Tieslietu sistēma šobrīd nav prioritāte un stagnē. Tai nepieciešams ievērojams papildu finansējums.

Cirks ap Stambulas konvenciju.

Mākslīgu problēmu radīšana, tad rosīga darbošanās šo problēmu novēršanā, lai rezultātā demonstrētu politiskus sasniegumus.

Tulku apmaksa civilprocesā.

Tieslietu ministrijas augstākā vadība ir visbēdīgākais notikums gan šajā, gan arī nākamajā gadā.

Pagaidu noregulējuma ieviešana civillietās, kas skar bērnu. Šobrīd tiesas lemj vairākkārt vienu un to pašu jautājumu un nevar izskatīt lietu pēc būtības, jo nav aizliegts vairākas reizes prasīt pagaidu noregulējumu. Tas noslogo tiesu un bāriņtiesu, puses neveicina izlīgt, un lieta nav izskatāma.

Tieslietu ministrijas nekompetence un bezatbildība.

Centieni ieviest obligāto notariālo aktu nekustamo īpašumu darījumos (klajš notāru lobijs un notāru ienākumu palielinājuma nodrošināšana uz visas sabiedrības rēķina), mēģinājumi civilprocesā ieviest tā saukto advokātu procesu.

Iekavējusies Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšana.

 

Saeimas darbs

Grozījumi Civilprocesa likumā saistībā ar tulka nodrošināšanu lietas izskatīšanā tiesā.

APK un KPL pilnveidošana.

Diskusijas par likumdošanas procesa pilnveidošanu. Likumprojektu autoriem un likumdevējam jāsaņemas, lai likumdošanas process un kvalitāte atbilstu mūsdienu prasībām.

Nenormālie normatīvo aktu grozījumu plūdi.

Krimināllikuma grozījumi par būtisku kaitējumu intelektuālā īpašuma pārkāpumu lietās.

Likums par VID tiesībām bloķēt interneta vietnes.

Saeimas negatīvais lēmums TM sagatavotajam likumam, kas paredzēja iespējas slēgt laulības pie zvērināta notāra.

Padziļinātu diskusiju trūkums par tiesībsarga amata kandidātiem, īpaši par darbu labas pārvaldības jomā.

Krimināllikuma grozījumi 80., 81., 84. un 85. pantā – politiski motivēta darbība, kurai nebija īsta pamatojuma.

Likumdevējs joprojām ignorē Tieslietu padomes viedokļus. Tiesu vara joprojām tikai formāli ir viena no varas trim vienlīdzīgiem atzariem. Realitātē izpildvara un likumdevējs ar to izrīkojas pēc mirkļa iegribām, turot "īsā pavadā".

Likumdošanas procesa kvalitāte un norises – būtisku reformu buksēšana, projektu kvalitātes kritums un neizskaidrojami likumdevēja lēmumi.

 

Maksātnespējas administratori un citas juridiskās profesijas

Reformu uzsākšana maksātnespējas administratoru uzraudzības jomā.

Maksātnespējas politikas pamatnostādņu apstiprināšana valdībā.

Maksātnespējas reforma.

Amatpersonu statusa noteikšana maksātnespējas administratoriem.

Maksātnespējas administratoru patvaļa turpinās.

Netiek pievērsta pietiekama uzmanību zvērinātu tiesu izpildītāju pārāk lielajām taksēm, necenšoties sakārtot šo jomu.

Daudzas disciplinārlietas pret tiesu izpildītājiem, kas liecina, ka joprojām daudz problēmu šajā jomā.

Zvērināti notāri.

 

Dažādi notikumi u.c.

Lēmums Satversmes tiesas tiesneša amatā virzīt Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociēto profesoru Artūru Kuču.

Iestāšanās OECD.

ESIL konference Rīgā – Latvija spējīga organizēt liela mēroga juristu konferences un kļūt par juridisko diskusiju centru.

 

Tiesu darbs un tiesu reformas

Izcīnītais tiesnešu palīgu algu pielikums un ideja paaugstināt tiesas darbinieku atalgojumu.

"Zolitūdes" lietu izskatīšanas procesi un Zolitūdes traģēdijas ārpustiesas risinājums par kompensācijām.

Lietu izskatīšanas termiņu samazināšanās.

Augstākās tiesas spriedumi piespiedu nomas lietās.

Mediācijas popularizēšana Latvijas tiesās.

Tiesu darbinieku arodbiedrības dibināšana.

Interneta vietnes uzlabošana un tehnoloģiju izmantošana tiesās (bet ir vēl uz kurieni tiekties).

Ir atklātas vairākas nelikumības tieslietu sistēmā, un paši tiesneši sāk apzināties, ka nav jāaizstāv "savējie".

Tiesu teritoriālā reforma Latgalē.

Pāreja uz "tīro tiesu instanču" sistēmu.

Augstākās tiesas reformas pabeigšana.

Tiesu komunikācija ar medijiem.

Joprojām izjūtams zemais izglītības un profesijas prestiža līmenis visiem tiesu darbiniekiem (liels sieviešu īpatsvars, iedomīga, emocionāla un neprofesionāla attieksme), tiesas pārstājušas informēt par tiesvedības gaitu, joprojām cirkulē informācija par korupciju konkrētās tiesās, ne visās tiesu sēdēs tiek izmantots audioieraksts, kopumā lietu izskatīšanas kvalitāte krītas (pirmā un otrajā instancē).

Apšaubāmi tiesas nolēmumi.

Reformas tiesu sistēmas uzlabošanai teritoriālajā plānošanā, un tiesu reforma Latgalē (pilnīgs absurds, kad lieta no Daugavpils tiek atsūtīta izskatīšanai uz Preiļiem, vai no Balviem uz Ludzu, – te nekursē tramvaji!!!).

Viss, kas notiek ar elektronisku dokumentu pieņemšanu – izņemot administratīvajās tiesās. Tiesneši katrs pa savam lemj, ko darīt ar elektroniski nosūtītiem dokumentiem.

Korupcija Jūrmalas tiesā.

Atsevišķi tiesu spriedumi, kas liek domāt, ka šie tiesneši dzīvo pilnīgi atrauti no sabiedrības.

Tiesas sēžu protokolu audioieraksti, kas būtiski apgrūtina tiesneša darbu, paildzina lietu izskatīšanu un atvieglo darbu tikai sekretārēm.

Tiesu priekšsēdētaju pilnvaru pārāk plašās robežas.

TIS nepilnības.

Datorizētās lietu sadales nejaušības principa sistemātiski pārkāpumi.

Tiesnešu korupcijas skandāli un neatbilstošie sodi.

Vairāki Tiesnešu disciplinārkolēģijas nolēmumi, kuros konstatēti tīši likuma pārkāpumi vai rupja nolaidība tiesnešu darbā (piemēram, vairāk nekā gadu nokavēts sprieduma pieņemšanas termiņš), bet ar kuriem nav ierosināts atcelt tiesnesi no amata.

 

Satversmes tiesa

Satversmes tiesas darbs un pieņemtie spriedumi.

Satversmes tiesas tiesnešu rotācija – tiesas papildinājums ar profesionāliem un godprātīgiem tiesnešiem.

Satversmes tiesas pašierobežošanās būtiskos jautājumos.

Satversmes tiesas degradācija.

Daži šogad pieņemtie Satversmes tiesas nolēmumi, kas līdz galam neatbild uz lietā nozīmīgiem un būtiskiem jautājumiem.

 

1. Vai Latvijas tiesās ir iespējams efektīvi īstenot tiesības uz taisnīgu tiesu?

Citas atbildes:

• Esmu saskārusies ar netaisniem spriedumiem, kad var redzēt – tiesnesis nemaz lietas materiālus nav lasījis vai ir darījis to pavirši, un radusies sajūta, ka spriedums pieņemts jau pirms tiesas.

• Nē, jo bieži vien ir korumpēti vai nekompetenti tiesneši/nekomptenti sagatavoti, nekvalitatīvi tiesas spriedumi.

• Atkarīgs no tiesneša, kura lietvedībā nonāk konkrētā lieta.

• Pārāk ilgi jāgaida spriedumi, lai vispār vērtētu taisnīgs/ netaisnīgs kategorijās.

• Jā, ja persona pieliek milzīgas pūles sava viedokļa pamatošanai. Paļauties uz taisnīgu lietas izskatīšanu tikai no tiesas puses gan ir bezcerīgi.

 

2. Kā vērtējat jau zināmu laiku pastāvošo praksi, ka tiesu noslodzes izlīdzināšanai lietas tiek pārsūtītas izskatīšanai uz citām tiesām?

Citas atbildes:

• Katrs tiesnesis savādāk sagatavo lietu izskatīšanai, tādējādi lietas, kas tiek nosūtītas citām tiesām, var būt nepietiekoši kvalitatīvi sagatavotas. Piemēram, nav prasības summas aprēķina, nepareiza valsts nodeva u.tml.

• Atbalstītu, ja tiktu pārsūtītas tikai rakstveida procesā izskatāmās lietas; šobrīd tiek pārsūtītas tās lietas, kuras tiesnesis pats negrib skatīt.

• Varbūt atsevišķos gadījumos arī paātrina, bet kopumā ir jāuzlabo kritēriji, kādas lietas un kuros gadījumos nosūta uz citu tiesu. Nav normāli, kad tiesnesis brauc uz citu tiesu, jo visi pārējie dalībnieki atrodas citā reģionā.

• Gan citreiz nepaātrina tiesu procesu, gan pēc būtības ir pretrunā ar normām par piekritību, jārisina citādāk, jādomā arī par cilvēkiem.

• Atbalstu, tomēr joprojām tiesnešu noslodze Rīgā ir pārāk liela, kā rezultātā tiesnešiem nepietiek laika objektīvi izanalizēt lietas faktiskos apstākļus un sagatavot izvērstu argumentāciju.

• Neatbalstu, jo uzskatu, ka, piemēram, pieteikuma iesniegšana (un turpmākā tiesvedība) pēc dzīvesvietas ir būtiska pieejas tiesai sastāvdaļa. Lietu pārsūtīšana ierobežo pieeju tiesai, turklāt, ja nav stingru kritēriju, kur un kam pārsūtīt, var tikt veiktas noziedzīgas vai koruptīvas manipulācijas ar personas pieteikumu, pārsūtot to noteiktas tiesas ieinteresētam tiesnesim.

 

3. Kā vērtējat aizsākto tiesu darbības teritoriju reformu, apvienojot to darbības teritorijas?

Citas atbildes:

• Īsti nav skaidrības, kā tieši reforma ietekmē tiesiskuma nodrošināšanu. Man bija priekšstats, ka tas tiek darīts izdevumu optimizācijai.

• Būtu reāli tās arī jāapvieno – vienā ēkā.

• Atbalstu, jo tas ļauj izlīdzināt noslodzi starp tiesām, bet tas nenozīmē, ka tas ļauj ātrāk nonākt pie sprieduma.

• Atbalstu, jo tādējādi tiek samazināti korupcijas riski; lielāks tiesnešu skaits, kas skata noteiktas kategorijas lietas.

• Visumā atbalstu, taču nav pietiekami skaidroti piekritības kritēriji starp tiesu namiem, ja tādi ir.

 

4. Vai Latvijā ir nepieciešama tiesneša palīga institūta reforma? (vairākas atbildes iespējamas)

Citas atbildes:

• Palīgs ir tiesnesis, kas neiet zālē, ja ļaus palīgiem parakstīt nolēmumus, jādomā par to neaizskaramību. Tas ir ļoti slidens jautājums. Varbūt pietiek ar algas paaugstināšanu. Ja nolēmumos būtu ietvertas ziņas par dokumenta sastādītāju, tad tas būtu taisnīgi pret palīgu, neskaitot to, ka tas pats par sevi jau būtu interesanti un, iespējams, grautu tiesneša institūtu.

• Jā, nepieciešams izvirzīt augstākas prasības tiesnešu palīgiem – vismaz bakalaura grāds tiesību zinātnē un vismaz gada pieredze darbā tieslietu jomā. Vienlaikus, protams, ir atalgojums, lai piesaistītu inteliģentus cilvēkus. Tiesneša palīga institūts ir tiešām būtisks, jo tieši tiesneša palīgs padara lielāko daļu darba tiesas sastāvā.

• Jā, bet nepieciešams celt tiesneša palīga kvalifikācijas standartus, lai tiesnesim būtu kvalificēts atbalsts.

• Galvenā problēma ir atalgojums. Tas šobrīd nosaka šī institūta pievilcīgumu jaunajiem juristiem un tiesneša palīgu kvalitāti kopumā. Paaugstinot atalgojumu, uzlabotos arī tiesnešu palīgu kvalitāte. Jo šobrīd par tiesneša palīgu simpātiski skaitās strādāt tikai 2. kursā (maks. 3. kursā) vai arī Augstākajā tiesā maģistrantūras laikā (un varbūt kādu gadu pēc absolvēšanas). Citādi atalgojums nav pat tuvu konkurētspējīgs ar privāto sektoru [..].

 

5. Kā mazināt lietu izskatīšanas termiņus tiesās? (vairākas atbildes iespējamas)

Citas atbildes:

• Stingrāk jāvērtē, vai ir pieņemamas blakus sūdzības un apelācijas sūdzības, kā arī jāsamazina citas iespējas speciāli stiept procesu.

• Jāveicina likuma ievērošana. Tiesneši paši lieki sarežģī lietu izskatīšanu, neievērojot procesuālās normas.

• Samazināt tiesai pakļauto strīdu apjomu. Piemēram, administratīvo pārkāpumu lietas ne visas būtu jāskata tiesā. Maksātnespējas lietu pārraudzību var nodot Maksātnespējas aģentūrai – tiesa tāpat tajās lietās pēc būtības neko nelemj. [..]

• Bieži esmu novērojusi, ka tiesas izskata lietas ilgstoši sakarā ar dalībnieku kavējumiem, līdz ar to lietas izskatīšana tiek atlika un izskatīto lietu skaits ir mākslīgi liels. Uzskatu, ka lietas izskatīšanas termiņu saīsinātu tieši neattaisnoto kavējumu bargāka sodīšana.

• Efektīvāk jāizmanto esošie resursi un likuma regulējums, kas jau šobrīd ļauj tiesām efektīvi vadīt procesu.

• Jāievieš iespēja tiesai nodrošināt pilna nolēmuma sastādīšanu tikai pēc lietas dalībnieka lūguma. Gan civillietās, gan krimināllietās.

• Jāveic pārbaudes tiesnešu darbā, jo lietu izskatīšanas daudzums un termiņi ir dažādi. Viens tiesnesis nedēļā izskata 10 lietas, cits – 20.

• Pilnvērtīgāk jāizmanto jaunākās tehnoloģijas.

• Var palielināt nevis tiesnešu skaitu, bet darbinieku skaitu, kuriem ir mazākas algas nekā tiesnešiem, līdz ar ko tēriņi varbūt būtu mazāki, bet efektivitāte līdzīga, jo palīgs, kas varētu pievērsties tikai nolēmumu projektu sagatavošanai, šobrīd veic daudz darbu, ar ko citi netiek galā.

• Tiesu spriedumiem jābūt vienkāršākiem. Dažkārt, lasot spriedumu, rodas sajūta, ka tiesnesis raksta zinātnisku darbu, nevis spriež tiesu.

• Jāievieš bezmotivētu spriedumu iespēja atsevišķās lietu kategorijās – minimālie uzturlīdzekļi, izsoles akta apstiprināšana, maza apmēra parāda piedziņa, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem. Jāmazina birokrātijas slogs, veicot formālas darbības, lai ievērotu procesu, piemēram, sēžu rīkošana, lai gan tiesvedība jāizbeidz, jo prasītājs neuztur prasību [..].

• Jāuzlabo tiesnešu atalgojums (it īpaši 1. instancē) un nodrošinājums (tiesnešu palīgi, konsultanti).

• Jāpalielina tiesnešu palīgu skaits vienam tiesnesim; jāierobežo tiesnešu darbība ārpus tiesas (piem., nosakot, ka ienākumi par lekciju lasīšana u.tml. nedrīkst pārsniegt 20% no tiesneša mēnešalgas).

• Jāsoda nekompetenti tiesneši, kuru nolēmumi pēc pārsūdzēšanas tiek atcelti, ja pieļautās kļūdas ir acīmredzamas. Tas šobrīd ir būtiskākais lietu izskatīšanas termiņu pagarināšanās iemesls.

 

6. Kā mazināt korupcijas draudus Latvijas tieslietu sistēmā? (vairākas atbildes iespējamas)

Citas atbildes:

• Uzlabojot tiesnešu atalgojumu, stingrāka iespējamā interešu konflikta vērtēšana, tiesneša profesijas prestiža celšana; izstrādājot risinājumus, kā nomainīt nepietiekami kvalificētus tiesnešus, kas iecelti uz mūžu.

• Organizācijas kultūra, vērtības, attieksme – daudz dziļāki procesi, kas jāmaina sistēmā.

• Ar trauksmes cēlāju institūta pilnveidošana; ik pa brīdim jāveic "eksperiments" nolūkā pārbaudīt amatpersonas rīcību.

• Tiesnesis uz mūžu... jūtas nesodāms.

• Beidzot jānosaka efektīva prokuroru sodīšanas sistēma, nav normāli, ka prokurori faktiski šobrīd ir neatkarīgāki par tiesnešiem. Ja prokuratūra pieder pie tiesu sistēmas, arī prokuroru pārkāpumi ir jāizskata tiesnešu disciplinārkolēģijai. Tiesneši, kas pieķerti kukuļņemšanā vai pieprasīšanā, jānodod kriminālvajāšanai un materiāli jāsoda. Bargāki sodi jāparedz arī par tiesnešu kukuļošanas mēģinājumu.

• Profesijai jābūt spējīgai nosodīt un izstumt no sava vidus pārkāpējus.

 

7. Kā vērtējat reformas maksātnespējas jomā? (vairākas atbildes iespējamas)

Citas atbildes:

• Atbalstu, bet pašreizējās reformas ir "kosmētiskas", kas nedos vajadzīgos uzlabojumus maksātnespējas jomā.

  Reformas nenotiek, par tām tikai runā un bažījas!

• Problēmas maksātnespējas jomā ir saistītas ar pašu uzņēmēju prettiesisko rīcību un likumu piemērošanu praksē, līdz ar to jāmainās pašiem piemērotājiem, tad strādās arī regulējums. Negodīgo praksi ar likuma grozījumiem nevar labot.

• Jāsāk ir kārtot un reformēt, nevis no apakšas, bet augšas. Proti, ir jāsakārto tieslietu sistēma, tad arī būtu vērojums uzlabojums maksātnespējas procesā, paaugstinoties tiesiskumam.

 

8. Vai maksātnespējas procesa administratoriem ir jāatceļ valsts amatpersonas statuss, kā tas jau ir rosināts?

Citas atbildes:

• Tam nav izšķirošas nozīmes; imitēts strīds, kas novērš uzmanību no īstajām problēmām un to cēloņiem.

 

9. Kā vērtējat ideju visās instancēs civilprocesā ieviest t.s. advokātu procesu?

Citas atbildes:

• Tas netiek darīts pareizo iemeslu dēļ, proti, motivācija ir palielināt advokātu ienākumus. Turklāt advokātu kapacitāte ir par mazu, lai advokātu procesu varētu nodrošināt, bet par to tagad neviens nedomā.

• Atbalstu, ar nosacījumu, ka tiek ieviesta arī funkcionējoša bezmaksas juridiskās palīdzības sistēma.

• Atbalstītu, ja advokātiem būtu lielāka pašattīrīšanās.

• Visas atbildes ir pareizas, jāmeklē vidusceļš, lai iesaistītu advokātus, bet neradītu pārāk lielus zaudējumus cilvēkiem.

• Atbalstu, bet tikai ar nosacījumu, ka advokāta profesijai tiek atcelti mākslīgie ierobežojumi un tiek ierobežota advokātu padomes vēlme uzturēt mākslīgi zemu advokātu skaitu.

• Nekā savādāk kā advokātu lobiju! Pirmkārt, zvērināts advokāts ne vienmēr ir kompetentākais jurists, otrkārt, tas izslēdz personas izvēles brīvību un līdz ar to tās tiesības šauras sabiedrības grupas labā, treškārt, nekur neesmu sastapies ar konkrētu pētījumu, kur būtu pierādīts, ka advokātu process ir īsāks un efektīvāks!

 

10. Kā vērtējat priekšlikumu darījumiem ar nekustamo īpašumu noteikt notariālā akta formu? (vairākas atbildes iespējamas)

Citas atbildes:

• Atbalstītu, ka visi darījumi, ko notārs ir apstiprinājis, būtu pieejami elektroniski sistēmā un nevajadzētu nēsāt apkārt viegli viltojamus dokumentus.

• Nepamatoti augs izmaksas; ar šo ierosinājumu process tiks nepamatoti sadārdzināts, un būs divi kvalificēti juristi – notārs un tiesnesis, kas darīs vienu un to pašu darbu, tad būtu jādomā par zemesgrāmatu sistēmas pārveidošanu un atteikšanos no tiesnešiem.

• Principā atbalstītu, ja nebūtu problēmu ar pašu notariātu.

 

11. Kā vērtējat likumdevēja darba kvalitāti 2016. gadā? (vairākas atbildes iespējamas)

Citas atbildes:

• Normas ļoti sliktā un sarežģītā, neizprotamā valodā.

• Prakse neiet kopā ar teoriju, un dažkārt izmaiņas ir pilnīgi bezjēdzīgas, lieki iztērēts laiks.

• Drīzāk negatīvi, jo trūkst sistēmiskas domāšanas un domāšanas vairākus soļus uz priekšu, nav analīzes par normu reālo ietekmi, anotācijas tiek rakstītas ķeksīša pēc.

• Krimināltiesību jomā – izteikti negatīvi, jo grozījumi KL bija izteikti politiski, nevis racionāli [..].

• Nepieciešama valsts attīstības vīzija, kas šobrīd iztrūkst, līdz ar to likumdevējs darbojas haotiski un bez mērķa.

 

12. Kā kopumā novērtējat procesus tieslietu nozarē 2016. gadā?

Otrā juristā es visvairāk cienu