"Jurista Vārds" jau vairākkārt informējis par diskusijām, kas tieslietu nozarē norit ap iespējām novērst krāpniecību un nelegālu līdzekļu apriti darījumos ar nekustamajiem īpašumiem. Vairākus gadus kā risinājums tiek piedāvāta obligātas notariālās formas ieviešana šāda veida darījumu slēgšanai (šo pozīciju aktīvi pārstāv Zvērinātu notāru padome un Latvijas tiesību zinātnieki), tomēr šai idejai līdz šim nav rasts politisks atbalsts (tai skaitā arī šoruden, kad darbu bija beigusi attiecīgā darba grupa, TM un MK lēma par labu alternatīviem pasākumiem).

Turpinot sekot domu apmaiņai par nekustamo īpašumu darījumu jomas sakārtošanu, šajā laidienā publicējam informāciju par Tieslietu ministrijas vadītās darba grupas sagatavoto ziņojumu "Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem" (un vienu no diviem ziņojumā piedāvātajiem tālākās rīcības variantiem, kuru atbalstīja TM un MK), kā arī Saeimā šogad notikušās konferences¹ materiālus (referentu ziņojumus, kuros aplūkotas nekustamo īpašumu darījumu problēmas un iespējamie risinājumi Latvijā un citās valstīs, notariālas formas prakse Igaunijā, Lietuvā, Vācijā u.c.), ko saviem lasītājiem bijām solījuši jau rudenī.

Tā kā Tieslietu ministrijai uzdots līdz 2017. gada 1. septembrim izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, kas ļautu ieviest tās izvēlēto nekustamo īpašumu nozares darījumu sakārtošanas scenāriju (paredzēts, ka zvērinātiem notāriem un bāriņtiesām turpmāk būs jāieskenē un jānosūta zemesgrāmatu tiesnešiem elektroniski un pa pastu ne vien nostiprinājuma lūgums, bet arī dokumenti, uz kuriem tas pamatojas), var prognozēt, ka diskusijas par nekustamā īpašuma aprites drošību un šī procesa efektivitāti Latvijas juristu un tiesībpolitikas veidotāju vidū turpināsies.