Vairāku valstu likumdevēji neatkarīgi no konkrētās valsts piederības attiecīgai tiesību sistēmai, īstenojot savas valsts kriminālpolitiku, sodu politiku un ievērojot tajā nostiprinātās nostādnes, prioritātes, veic konkrēta likumpārkāpuma kriminalizāciju vai dekriminalizāciju.
Attiecīga likumpārkāpuma kriminalizācija vai dekriminalizācija ir saistāma ar ekonomisko un sociālo stāvokli valstī, notiekošajiem procesiem un notikumiem sabiedrībā, kā arī ar politiskiem un sociāliem aspektiem. Tāpat iepriekš minēto procesu krimināltiesībās ietekmē labās prakses pārņemšana, kā arī uzņemto saistību starptautisko tiesību jomā ieviešana un attiecīgās valsts normatīvo aktu un tajos noteiktā tiesiskā regulējumā pielīdzināšana citu šajā tiesību sistēmai piederošo valstu normatīvajiem aktiem vienlīdzīga tiesiskā regulējuma nodrošināšanai.
Taisnīga un efektīva kriminālā justīcija ir priekšnoteikums jebkurai demokrātiskai sabiedrībai, kas ir balstīta uz tiesiskumu. Cīņā pret noziedzību tādi pasākumi kā dekriminalizācija, depenalizācija, starpniecība un kriminālprocesa vienkāršošana var dot ieguldījumu grūtību pārvarēšanā. Veicot jebkuru pasākumu, kura mērķis ir palielināt kriminālās justīcijas efektivitāti, jāņem vērā arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas noteiktās prasības.
Viens no līdzekļiem cīņā pret noziedzību, tai skaitā mazinot to, kā arī attiecīgā noziedzīgā nodarījuma ar izmeklēšanu saistītajām problēmām, ņemot vērā likumpārkāpuma nozīmīgumu, bīstamību un kaitējumu sabiedrības interesēm kopumā, ir šo likumpārkāpumu (noziedzīgu nodarījumu) dekriminalizācija.
Dekriminalizācija ir noziedzīgu nodarījumu juridiskā pārkvalifikācija administratīvos, disciplināros pārkāpumos vai jebkāda cita veida prettiesiskās darbībās.
Dekriminalizācija Latvijas krimināltiesībās
Kā pirmo Latvijas likumdevēju īstenoto dekriminalizāciju var minēt procesu, kad tika izstrādāta jauna Krimināllikuma projekta koncepcija, kas tika akceptēta 1990. gada 13. decembrī Latvijas Augstākajā padomē, bet galīgā veidā to apstiprināja Augstākās padomes prezidijs 1991. gada februārī. Projekta koncepcijā bija ietvertas galvenās jaunā Krimināllikuma ievirzes, uzbūves principi un darba grupas darbības virzieni. Izstrādājot Krimināllikuma projektu, tika īstenota dekriminalizācija (kriminālās atbildības nepiemērošana), humānisms, tai skaitā depenelizācija (sodu liberalizēšana; smagu sodu piemērošanas vietā tiek piedāvātas alternatīvas), un ieviests individuālās atbildības princips.
Krimināllikumā par nepabeigtu noziedzīgu nodarījumu tāpat kā agrāk ir uzskatāma sagatavošanās nodarījumam un nodarījuma mēģinājums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.