1. Vispārīgs raksturojums

Viens no Kriminālsodu politikas koncepcijas² uzstādījumiem, kas tika realizēts ar 2012. gada 13. decembra grozījumiem Krimināllikumā,³ bija būtiska brīvības atņemšanas soda samazināšana vidēji par 40 % par mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas skāra arī KL 175. pantu. Tā par zādzību bez kvalificējošām pazīmēm (panta pirmā daļa) brīvības atņemšanas sods tika samazināts no četriem uz diviem gadiem; par zādzību personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (panta otrā daļa) – no sešiem līdz četriem gadiem; par zādzību, kas izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas, ietaises, kas savieno glabātavas, vai transportlīdzekļa, – no desmit gadiem līdz pieciem (panta trešā daļa); par zādzību, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai arī par narkotisko, psihotropo, stipri iedarbīgo, indīgo vai radioaktīvo vielu, sprāgstvielu, šaujamieroču vai munīcijas zādzību (panta ceturtā daļa) – iepriekš paredzētās brīvības atņemšanas uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem vietā tika noteikta brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem. Turklāt par KL 175. panta otrajā un trešajā daļā paredzēto smagu noziegumu bez brīvības atņemšanas sankcijā ietverta arī īslaicīga brīvības atņemšana un brīvības atņemšanai alternatīvie soda veidi – piespiedu darbs un naudas sods.

Sodi, kas piemēroti par KL 175. panta trešajā daļā paredzēto noziegumu, atspoguļoti 1. tabulā:

2. Soda veida izvēle

Atbilstoši KL 46. panta otrajā daļā noteiktajam, nosakot soda veidu, ņem vērā: 1) noziedzīga nodarījuma raksturu, 2) radīto kaitējumu, 3) vainīgā personību.

Praktiski jau gandrīz katrā nolēmumā var atrast burtiski pārrakstītu šo krimināltiesību normu, taču diemžēl nākas atkārtoties gan publikācijās, gan tiesu prakses pētījumos, ka šāda norāde visbiežāk ir formāla un nesatur to apstākļu uzskaitījumu, kas raksturotu konkrēto noziedzīgo nodarījumu un ar to radīto kaitējumu.

Motivējot soda veida izvēli, parasti tiek norādīts, kā klasificējams apsūdzētā izdarītais noziedzīgais nodarījums – kriminālpārkāpums vai attiecīgā veida noziegums, ka var būt gan viens, gan vairāki noziedzīgi nodarījumi. Taču te jānorāda, ka fakts, ka persona izdarījusi kriminālpārkāpumu, mazāk smagu, smagu vai sevišķi smagu noziegumu, jau ņemts vērā, likumdevējam norādot sodu konkrētā panta sankcijā par šo noziedzīgo nodarījumu, ievērojot tā kaitīguma pakāpi, tāpēc tas pats par sevi nevar ietekmēt soda veida izvēli.

Tādēļ, izvērtējot šo kritēriju, jāvadās no Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu 2008. gada 1. jūlija kopsapulces lēmuma⁴ (turpmāk arī 2008. gada 1. jūlija kopsapulces lēmums) 4. punktā ietvertajām rekomendācijām, ka, "izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, ņemami vērā tie konstatējamie apstākļi, kas raksturo konkrēto noziedzīgo nodarījumu un atšķir to no citiem tāda paša veida noziedzīgajiem nodarījumiem. Analizējot noziedzīgā nodarījuma raksturu, tiesām jāvērtē konkrēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļi, to vidū noziedzīga nodarījuma izdarīšanas veids, laiks, vieta, paņēmieni, vainīgā motivācija, personas loma noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, nozieguma realizācijas stadija un iemesli, kas nav ļāvuši to izdarīt līdz galam, kvalificējošie apstākļi utt."

Neraugoties uz likuma priekšrakstu un judikatūrā norādīto, ka, "nosakot sodu, tiesai jāņem vērā cietušajam radītais kaitējums",⁵ praksē lielākoties uz to tiek tikai formāli norādīts bez jebkāda izvērtējuma, kas ir īpaši būtiski kriminālprocesos, kuros tiek lemts jautājums par soda veida noteikšanu par vairākiem saskaņā ar vienu un to pašu Krimināllikuma pantu un daļu kvalificējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, kad cietušajiem nodarītais materiālais kaitējums ir izvērtējams un pakļaujas salīdzinājumam.