Raksta mērķis ir aprakstīt papildu prasības atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām un noteikt to ietekmi uz sabiedrības ilgtspējīgas attīstības interesēm. Lietotā metodoloģija – aprakstoši atspoguļots vispārējais normatīvais regulējums, veikta valsts pārvaldes principu doktrīnas atspoguļošana, salīdzinājums starp izlases veidā izvēlētu jomu juridiskiem amatu kritērijiem, induktīvi veikti slēdzieni par vispārējām sabiedrības interesēm sabiedriski nozīmīgu amatu kandidātu kompetences pārbaudē, analoģiski veikta juridisko kritēriju piemērošanas modelēšana, juridiski tehniski veikts normatīvo aktu pilnveidošanas iespēju izvērtējums. Lietotais instrumentārijs – nacionālie normatīvie akti un starptautiska starpdisciplinārā doktrīna, ieskaitot politoloģiju, jurisprudenci un vadības zinātnes. Papildus publicētam rakstam būs pieejams arī videokomentārs² un sagatavots klausāmraksts lejupielādei³ ar t.s. radošās komūnas licenci.⁴ Ekonomiskās literatūras (angļu val. – Journal of Economic Literature jeb JEL) kodi:⁵ K100 tiesību pamatjomas: vispārīgi (konstitucionālās tiesības), K300 citas būtiskas tiesību jomas: vispārīgi; atslēgas vārdi: valsts amatpersona, kompetence, medicīniskā un psiholoģiskā profilēšana.

Pētījuma objekts ir konstitucionālās tiesības, priekšmets ir valsts amatpersonu atbilstības prasību tiesiskais regulējums. Raksts sastāv no ievada, trīs nodaļām un kopsavilkuma tēžu veidā, kas atspoguļo autora patstāvīgo izpēti, argumentus un secinājumus. Autors secina, ka papildu juridiski kritēriji, piemēram, MPP jeb sākotnējās personas kompetences noteikšana un turpmāka spēju veidošana noteiktiem sabiedriski nozīmīgiem amatiem, varētu veicināt kvalitatīvāku kandidātu atlasi un amatpersonu ilgtermiņa darbību, nodrošinot sabiedrības intereses uz citastarp valsts amatpersonu akrāzijas jeb atbildīgas disciplinētības trūkumu novēršanu, kā arī saimniecisku valsts resursu izmantošanu kā ilgtspējīgas attīstības sastāvdaļu.

1. Valsts amatpersonu profilēšanas tiesiskā nozīme

Katram no likumiski noteiktajiem valsts amatpersonu amatiem⁶ ir specifiskas raksturojošās pazīmes jeb profils.⁷ Piemēram, ja vienā jāstrādā ar klasificētu informāciju vai jāpieņem politiski lēmumi, citā jāspēj apieties ar šaujamieroci u.tml. Savukārt vienojošs ir apstāklis, ka katrā no tiem likumdevējs nostiprinājis noteiktu valsts funkciju izpildi ar nosakāmu juridiskās atbildības mēru, piemēram, ar specializētu normatīvo aktu palīdzību.⁸ Tādējādi arī pastāv vienots pamats valsts amatpersonu kvalifikācijas prasību juridiskai vērtēšanai un kompetenču profilēšanai jeb personu spēju noteikšanai un veidošanai.

Ņemot vērā dažādos normatīvos nosacījumus valsts amatpersonām, piemēram, amatu savienošanai ar citiem amatiem vai saimniecisko darbību, sistēmiski secināms, ka juridiskās intereses valsts amatpersonas tiesību institūtā aptver attiecīgo personu rīcības atbilstību sabiedrības interesēm.