Grozījumi saistībā ar atteikšanos pieņemt pieteikumu un tiesvedības izbeigšanu lietā (191. un 283. pants)

Ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2017. gada 1. martā, Administratīvā procesa likumā veiktas vairākas izmaiņas 191. pantā, kurā regulēts pieteikuma nepieņemšanas pamats un kārtība, kā arī vienlaikus veikti korespondējošie grozījumi 283. pantā, kurā regulēta kārtība, kādā pārsūdzams lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā.

Kā jaunums vispirms minams tas, ka Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmajā daļā uzskaitītie pieteikuma nepieņemšanas pamati papildināti ar vēl vienu gadījumu, kad tiesnesim ir pamats atteikties pieņemt pieteikumu. Proti, šā panta pirmā daļa ir papildināta ar 13. punktu, kas noteic, ka tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu arī tad, ja pieteicējs atteicies no pieteikuma, pirms tiesnesis pieņem motivētu lēmumu par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

Šajā tiesību normā tādējādi atrunāts gadījums, kad persona, kura iesniegusi pieteikumu, laikā, kamēr tiesā tiek vērtēts, vai šis pieteikums atbilst visiem pieteikuma pieņemšanas kritērijiem, pārdomā un vairs nevēlas, lai tiesa par iesniegto pieteikumu rosinātu un izskatītu lietu. Tas var notikt gan laikā, kamēr tiesnesis vispār vēl nav pieņēmis nevienu lēmumu saistībā ar iesniegto pieteikumu, gan laikā, kamēr tiesnesis pieteikumu atstājis bez virzības un devis iespēju pieteikuma trūkumu novēršanai. Nevar arī izslēgt iespēju, ka pieteikuma iesniedzējs izvēlas atsaukt pieteikumu laikā, kad tiesnesis nolēmis, ka pieteikuma pieņemšana ir atsakāma, bet pieteicējs par šo lēmumu jau paspējis iesniegt blakus sūdzību (šādā gadījumā atbilstoši Augstākās tiesas atziņām augstākas instances tiesai būtu pamats pieteikuma atsaukumu vienlaikus vērtēt kā blakus sūdzības atsaukumu¹).

Tādējādi likumdevējs ar šo jauno grozījumu ir vēlējies skaidri norādīt, ka pieteikuma iesniedzējam nav nekādu šķēršļu pārdomāt un atsaukt pieteikumu jebkurā laikā, pat ja pieteikuma pieņemšana vēl nav izlemta.

Bez pieteicēja gribas uzturēt iesniegto pieteikumu tiesai nav pamata ne rosināt lietu, ne to skatīt, jo atbilstoši Administratīvā procesa likuma 106. pantam pieteicēja griba vērsties tiesā ir priekšnoteikums, lai tiesa rosinātu un izskatītu lietu. Ar konkrētajiem grozījumiem likumdevējs līdz ar to arī nodrošinājis iespēju tiesnesim šādā situācijā, atsaucoties uz jauno tiesību normu, pieteikuma pieņemšanu ar vienkāršu lēmumu atteikt. Līdz tam spēkā esošais regulējums šādu gadījumu nebija analizējis, proti, likums paredzēja vien situāciju, kad pieteikuma iesniedzējs atsauc pieteikumu pēc lietas ierosināšanas, bet ne situāciju, kad pieteikuma iesniedzējs izvēlas atsaukt pieteikumu, vēl pirms izlemts jautājums par pieteikuma pieņemšanu. Tāpēc tiesnešiem šādās situācijās agrāk bija jāpiemēro analoģijas rezultātā atrasts pieteikuma nepieņemšanas pamatojums. Jaunais grozījums tādējādi zināmā mērā atvieglos arī tiesas darbu.

Vienlaikus saistībā ar to, ka Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmā daļa papildināta ar iepriekš aplūkoto 13. punktu, izdarīti grozījumi arī šā panta pirmās daļas 3. punktā un 11. punktā.

Proti, 3. punktā citastarp paredzēts, ka tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja ir spēkā stājies tiesneša lēmums atteikties pieņemt pieteikumu par tādu pašu priekšmetu un uz tāda paša pamata sakarā ar pieteicēja atteikšanos no prasījuma. Savukārt 11. punktā citastarp noteikts, ka tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja tiesai atkārtoti iesniegts tāds pieteikums, kura pieņemšanu tiesnesis (tiesa) jau atteicis, pamatojoties uz šīs daļas 13.