Rakstā aplūkoti grozījumi Administratīvā procesa likumā,1 kas attiecas uz procesa dalībnieka atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas. Izmaiņas attiecas, pirmkārt, uz tā dēvētā 29. panta subjekta atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, otrkārt, personas automātisku atbrīvošanu no drošības naudas samaksas, un, treškārt, personas atbrīvošanu no valsts nodevas un drošības naudas samaksas, pamatojoties uz tiesas (tiesneša) lēmumu, it īpaši kontekstā ar tā dēvētajiem traucējošajiem prāvniekiem.
29. panta subjekta atbrīvošana no drošības naudas (128. panta pirmā daļa)
Līdz grozījumiem Administratīvā procesa likuma2 128. panta pirmajā daļā bija paredzēts, ka papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts. Ar grozījumiem šī norma izteikta jaunā redakcijā: "Papildus citiem likumā noteiktajiem gadījumiem no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, kā arī publisko tiesību subjekts, kas iesniedz tiesā pieteikumu kā šā likuma 29. pantā minētais tiesību subjekts."
Normā noteiktais, ka no valsts nodevas samaksas ir atbrīvota fiziskā persona, kura iesniedz pieteikumu par juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu, ir tikai redakcionāls precizējums, kas pēc būtības līdzšinējo regulējumu nemaina. Atbilstoši Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma3 3. pantam tiesības uz valsts nodrošināto juridisko palīdzību ir vienīgi fiziskajām personām.
Izmaiņas pēc būtības 128. panta pirmajā daļā attiecas uz 29. panta subjekta atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas. Atbilstoši 29. panta pirmajai daļai likumā paredzētajos gadījumos publisko tiesību subjektam vai privāto tiesību juridiskajai personai ir tiesības iesniegt tiesā pieteikumu, lai aizstāvētu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Līdz grozījumiem jebkurš 29. panta subjekts – gan publisko tiesību subjekts, gan privāto tiesību juridiskā persona – uz 128.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.