Nav iebildumu pret to, ka Krimināllikuma (turpmāk – KL) 262. pants izteikts jaunā redakcijā,² paredzot tajā atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē un nosakot diferencētu atbildību šā panta atsevišķās daļās atkarībā no kaitīgo seku smaguma (nāves sekas, miesas bojājumu smaguma pakāpe). Attiecīgi no KL 260. panta tika izslēgta tā trešā daļa, kas paredzēja līdzīga satura noziedzīgu nodarījumu.

Pēc būtības nav ko iebilst, ka 262. panta otrajā, trešajā, ceturtajā un piektajā daļā paredzētie salikta sastāva noziedzīgie nodarījumi atzīstami par izdarītiem ar nodomu, kaut arī kaitīgās sekas iestājušās aiz neuzmanības. Esmu savās publikācijās neatlaidīgi pastāvējis uz to, ka salikta sastāva noziedzīgus nodarījumus ar atšķirīgu vainas formu attiecībā pret personas darbību vai bezdarbību un tās izraisītajām kaitīgajām sekām var izdarīt tikai ar nodomu.³

Iebildumus izraisa tajā pašā rakstā A. Judina kategoriskā formā izteiktais apgalvojums, ka KL 260. pantā paredzētais salikta sastāva noziedzīgais nodarījums, kas izpaužas kā darbība vai bezdarbība, ar ko pārkāpti ceļu satiksmes vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumi, izraisot aiz neuzmanības tādas pašas sekas, kādas norādītas KL 262. pantā, atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības.

Tātad noziedzīgi nodarījumi, kas pēc nodarījuma sastāva objektīvajām un subjektīvajām pazīmēm ir līdzīgi, vienā gadījumā (KL 262. pantā paredzētais) tiek atzīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet otrajā gadījumā (KL 260. pantā paredzētais) – kā izdarītu aiz neuzmanības.

Nevar būt, ka A. Judins nesaskata abu iepriekšminēto noziedzīgo nodarījumu līdzību, bet, tā kā KL vispārīgajā daļā vēl arvien nav normas par vainas formu salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos un arī KL 260. un 262. pantā par to nekas nav teikts, viņš mēģina savu atšķirīgo viedokli par vainas formu šajos nodarījumos kaut kā izskaidrot.

Manuprāt, tas arī šoreiz juridiski nepārliecina, jo viedokļa pamatojums ir ne tikai nekonsekvents, bet arī pretrunīgs. Viedokli par to, ka KL 262. pantā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs (izdarīts ar nodomu), A. Judins pamato, norādot sava raksta 12. atsaucē kā tīša nodarījuma paraugu KL 125. panta trešo daļu, kurā paredzēta atbildība par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei. Tātad līdzīgi kā KL 262. pantā, kurā darbība vai bezdarbība, ar ko pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi, ir tīša, bet kaitīgās sekas – aiz neuzmanības. KL 125. panta trešā daļa kā piemērs tīšas vainas risinājumam salikta sastāva noziedzīgos nodarījumos pēc būtības ir vietā.

Taču izrādās, ka, pamatojot viedokli par vainu neuzmanības formā noziedzīgā nodarījumā, kas paredzēts KL 260. pantā, kas tāpat izpaužas kā tīša darbība (KL 9. panta otrā daļa), bet kaitīgās sekas iestājušās aiz neuzmanības, KL 125. pantā paredzētā nodarījuma piemērs vairs neder pat tad, ja transportlīdzekļa vadītāja darbība vai bezdarbība izpaudusies visrupjākajā veidā un saistīta ar pašām smagākajām sekām, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus.

Tad A. Judins izmēģina citu pieeju vainas risinājumam, pasakot, ka KL 260. pantā paredzētā darbība, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, ir tikai administratīvs tiesībpārkāpums, tāpēc vainas formas konstatēšanā noteicošais esot kaitīgās sekas, kas iestājušās aiz neuzmanības, un līdz ar to viss šis noziedzīgais nodarījums kopumā uzskatāms par izdarītu aiz neuzmanības.

Ja runājam par administratīvo tiesībpārkāpumu – konkrēti, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas paredzēts KL 260. panta dispozīcijā kā tīšas darbības vai bezdarbības prettiesiskuma normatīvs nostiprinājums, tad nezin kāpēc tiek aizmirsts, ka arī KL 262. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā darbība – transportlīdzekļa vadīšana alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē, atsevišķi ņemot, ir administratīvs tiesībpārkāpums.

Loģiski, rodas jautājums, kāpēc tad KL 262. pantā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā vainas formas noteikšanā personas psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām, kas iestājušās aiz neuzmanības, nav izšķirošā vainas formas noteikšanā kopumā, bet KL 260. pantā paredzētajā līdzīga sastāva nodarījumā vainas formu nosaka personas psihiskā attieksme pret kaitīgajām sekām.