20. Jūnijs 2017 /NR. 26 (980)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kompensācijas apmēra noteikšana pakāpeniskās ekspropriācijas gadījumos
2
Mg. iur.
Ingus Meimers
zvērināta advokāta palīgs ZAB “Vilgerts” 

Pieaugot pakāpeniskās ekspropriācijas gadījumu skaitam praksē,1 pieaug arī vajadzība pēc priekšnoteikumiem, kas paredz atlīdzinājuma noteikšanu ārvalstu ieguldītājam. Praksē šajā sakarā pastāv vienotība, ka kompensācijai ir jābūt taisnīgai (angļu val. – just compensation).2 Tomēr jāpatur prātā, ka novērtēt, kas ir taisnīga kompensācija ieguldījuma strīdos, ir komplicēts uzdevums, kas ietver pierādīšanas jautājumus un arī jautājumu par piemērojamajiem juridiskajiem un ekonomiskajiem terminiem un principiem.3 Tāpēc līdzās starptautisko ieguldījumu aizsardzības un veicināšanas tiesībām ir jāņem vērā arī valsts atbildības tiesību un saistību tiesību principi.4 Ieguldījumu strīdos 2014. gads iezīmējās ar būtisku notikumu – trīs saistītās lietās (Yokos) tika piespriesta līdz šim lielākā kompensācija, kas sastādīja 50 miljardus ASV dolāru.5

Taisnīgas kompensācijas izpratne starptautiskajās tiesībās

Starptautiskajās tiesībās ir pieņemts, ka taisnīgas kompensācijas standarts tiek sasniegts, ja ieguldītājs tiek "atgriezts" tādā stāvoklī, kādā tas ir bijis pirms ekspropriācijas.6 Šis standarts izriet no vairāk nekā 80 gadus vecās Patstāvīgās starptautiskās tiesas (angļu val. – Permanent Court of International Justice, turpmāk – PCIJ) Chorzow factory lietas sprieduma obiter dictum, kurā tika skaidrots, ka reparācijai ir jābūt iespējami tādai, kas izdzēš visas negatīvās sekas, kas radušās ar prettiesisko darbību, un jāatjauno situācija, kāda būtu bijusi vai bija, ja prettiesiskā darbība netiktu veikta.7 Uz šo obiter dictum Iran-U.S. Claims tribunāls atsaucās savā Amco v. Iran lietā, norādot, ka Chorzow factory lietā norādītais princips vēl joprojām dominē kā pamatprincips, nosakot taisnīgas kompensācijas standartu.8 Tādējādi, sasniedzot šo standartu, kas nodibināts Chorzow factory lietā, tiek izpildīts taisnīgas kompensācijas priekšnoteikums.9 Šis princips pēc būtības tiek uzskatīts par reparācijas sistēmas pamatelementu valsts atbildības tiesību izpratnē.10 Un, atsaucoties jau uz iepriekš minēto Chorzow factory lietu, šis "pilnīgas reparācijas princips" (angļu val. – principle of full reparation) ir ietverts Starptautisko tiesību komisijas 2001. gada pantu par valsts atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (angļu val. – 2001 Articles of Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, turpmāk – ARS) 31. pantā, nosakot, ka atbildīgajai valstij ir pienākums veikt pilnu reparāciju par kaitējumu, ko tā ir nodarījusi ar starptautisko tiesību pārkāpumu. Attiecīgi ARS 34. pants paredz pilnas reparācijas formas (atsevišķi vai kombinācijā), kas ir restitūcija, kompensācija un satisfakcija (angļu val. – satisfaction).

Pakāpeniskās ekspropriācijas lietas liecina, ka ekspropriācijas brīža noteikšana ir komplicēts process.

Restitūcija atbilstoši ARS 35. pantam nozīmē atjaunot to stāvokli, kāds ir pastāvējis pirms pārkāpuma izdarīšanas, ja vien tas ir iespējams vai neuzliek disproporcionālu slogu atlīdzinātājam, ko tā vietā vieglāk varētu sasniegt ar kompensācijas palīdzību. Valsts atbildības tiesību izpratnē šis ir primārais atlīdzināšanas veids, kas atstāj kompensāciju kā sekundāru līdzekli gadījumiem, kad restitūcija ir neiespējama vai praktiski neīstenojama.11 Jāatzīst, ka ieguldījumu strīdos šķīrējtiesas reti atzīst kā atlīdzināšanas līdzekli restitūciju vai uzliek valstij par pienākumu veikt konkrētas darbības.12 Kaut arī vairākās lietās prasītājs ir lūdzis atjaunot status quo ante,13 šķīrējtiesas ir bijušas lielākoties atturīgas apmierināt ieguldītāja prasījumu, kas skar šādu atlīdzinājuma formu.14 Ieguldījuma strīdu izšķiršanas centra (angļu val.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
21. Jūnijs 2017 / 15:28
0
ATBILDĒT
No otras puses - Seskis atrada vecu apbružātu brošūru no Pirmās Latvijas Republikas studiju kursa tiesību zinātnē, kur bija teikts, ka ekspropriācija ir publiskās varas akts, kas ietiecas privāttiesību sfērā, un ar kuru tiek grozīts personas tiesību apjoms. Šādos gadījumos saprātīga kompensācija esot nevis mantiska atlīdzība, kas prezumējot tiesisku darījumu, bet gan ar citu publiskas varas tiesību aktu personas atbrīvošana no tiesiskiem pienākumiem. Piemēram, ja notiek zemes ekspropriācija un Pēcim tiek atņemta zeme, tad naudas samaksa vai līdzvērtīgas zemes ierādīšana nav kompensācija, bet gan „piespiedu maiņa", jo samērīga kompensācija būtu Valsts akts par Pēča laulības šķiršanu un atbrīvošana no pienākuma uzturēt bērnus.
Seskis
21. Jūnijs 2017 / 15:10
0
ATBILDĒT
Labs un ievērības cienīgs raksts! Eksproriācija jau no Romas konsula un diktatora Lūcija Kornēlija Sullas laikiem ir viens no politiskās spēles instrumentiem, kura darbības pamatojums meklējams tiesību lauciņā. No vienas puses, ekspropriācijas aktā ir rodams saistību tiesību elements. Piemēram, pašlaik Seska vēlīnā neolīta perioda mājās „Tupenīši" ir ieradušies radinieki no eirobirokrātijas citadeles - Briseles, kuri nereti iesaistās Seska organizētajās aktivitātēs. Pavisam nesen bērni piedalījās Seska metāldetekcijas pasākumā vecā mājvietā. Māsasdēls no vecas mājas pamatiem triumfējoši izvilka satrunējošā brezentā ietītu patronlenti ar visām patronām. Seskis saprata, ka drošības nolūkos ir veicama ekspropriācija, tomēr tūlītēja bezkompromisu barbariska patronlentes izraušana no rokām nebūt neaudzinātu mazo pilsoni likumu cienīšanas un tiesiskuma garā, tāpēc Seskis izvēlējās veikt pakāpenisku ekspropriāciju. Sākotnēji Seskis vienojās, ka radinieks atdos lentē esošās patronas, un par to piesolīja konfekšu turzu. Mazais blēdis pieprasīja papildus dzeltenu mašīnīti, Seskis pieņēma korespondējošo oferti, un munīcija sabira Seska mugursomā. No šī brīža māsasdēls zaudēja iespēju izmantot patronlenti atbilstoši tās tiešajam uzdevumam - ievietošanai rokas ložmetēja magazīnā un sekojošai pretinieka dzīvā spēka, būvju un tehnikas iznīcināšanai. Tomēr radinieku vairāk interesēja pati lente, turklāt mājās tika saņemta solītā konfekšu turza un dzeltenā mašīna no Seska kolekcijas. Ekspropriācijas otro daļu bez kāda tiesiska pamata uzsāka parējie radinieki, kuri bez vārda runas atņēma mazajam tukšo patronlenti un vēl mēģināja ar to noslānīt Seski, kurš bērniem atļaujot spēlēties ar bīstamām lietām. Netika uzklausīti Seska kontrargumenti, ka lietas ekspropriācija bez samērīga pamatojuma nav pieļaujama. Tāpēc atbilstošs ir Autora secinājums, ka ekspropriācijas gadījumā ir jāvērtē zaudējums, kas nodarīts personai nevis ieguvums, kas piekrīt Valstij (proskripcijas veicējam).
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties