Pieaugot pakāpeniskās ekspropriācijas gadījumu skaitam praksē,1 pieaug arī vajadzība pēc priekšnoteikumiem, kas paredz atlīdzinājuma noteikšanu ārvalstu ieguldītājam. Praksē šajā sakarā pastāv vienotība, ka kompensācijai ir jābūt taisnīgai (angļu val. – just compensation).2 Tomēr jāpatur prātā, ka novērtēt, kas ir taisnīga kompensācija ieguldījuma strīdos, ir komplicēts uzdevums, kas ietver pierādīšanas jautājumus un arī jautājumu par piemērojamajiem juridiskajiem un ekonomiskajiem terminiem un principiem.3 Tāpēc līdzās starptautisko ieguldījumu aizsardzības un veicināšanas tiesībām ir jāņem vērā arī valsts atbildības tiesību un saistību tiesību principi.4 Ieguldījumu strīdos 2014. gads iezīmējās ar būtisku notikumu – trīs saistītās lietās (Yokos) tika piespriesta līdz šim lielākā kompensācija, kas sastādīja 50 miljardus ASV dolāru.5
Taisnīgas kompensācijas izpratne starptautiskajās tiesībās
Starptautiskajās tiesībās ir pieņemts, ka taisnīgas kompensācijas standarts tiek sasniegts, ja ieguldītājs tiek "atgriezts" tādā stāvoklī, kādā tas ir bijis pirms ekspropriācijas.6 Šis standarts izriet no vairāk nekā 80 gadus vecās Patstāvīgās starptautiskās tiesas (angļu val. – Permanent Court of International Justice, turpmāk – PCIJ) Chorzow factory lietas sprieduma obiter dictum, kurā tika skaidrots, ka reparācijai ir jābūt iespējami tādai, kas izdzēš visas negatīvās sekas, kas radušās ar prettiesisko darbību, un jāatjauno situācija, kāda būtu bijusi vai bija, ja prettiesiskā darbība netiktu veikta.7 Uz šo obiter dictum Iran-U.S. Claims tribunāls atsaucās savā Amco v. Iran lietā, norādot, ka Chorzow factory lietā norādītais princips vēl joprojām dominē kā pamatprincips, nosakot taisnīgas kompensācijas standartu.8 Tādējādi, sasniedzot šo standartu, kas nodibināts Chorzow factory lietā, tiek izpildīts taisnīgas kompensācijas priekšnoteikums.9 Šis princips pēc būtības tiek uzskatīts par reparācijas sistēmas pamatelementu valsts atbildības tiesību izpratnē.10 Un, atsaucoties jau uz iepriekš minēto Chorzow factory lietu, šis "pilnīgas reparācijas princips" (angļu val. – principle of full reparation) ir ietverts Starptautisko tiesību komisijas 2001. gada pantu par valsts atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību (angļu val. – 2001 Articles of Responsibility of States for Internationally Wrongful Acts, turpmāk – ARS) 31. pantā, nosakot, ka atbildīgajai valstij ir pienākums veikt pilnu reparāciju par kaitējumu, ko tā ir nodarījusi ar starptautisko tiesību pārkāpumu. Attiecīgi ARS 34. pants paredz pilnas reparācijas formas (atsevišķi vai kombinācijā), kas ir restitūcija, kompensācija un satisfakcija (angļu val. – satisfaction).
Pakāpeniskās ekspropriācijas lietas liecina, ka ekspropriācijas brīža noteikšana ir komplicēts process. |
Restitūcija atbilstoši ARS 35. pantam nozīmē atjaunot to stāvokli, kāds ir pastāvējis pirms pārkāpuma izdarīšanas, ja vien tas ir iespējams vai neuzliek disproporcionālu slogu atlīdzinātājam, ko tā vietā vieglāk varētu sasniegt ar kompensācijas palīdzību. Valsts atbildības tiesību izpratnē šis ir primārais atlīdzināšanas veids, kas atstāj kompensāciju kā sekundāru līdzekli gadījumiem, kad restitūcija ir neiespējama vai praktiski neīstenojama.11 Jāatzīst, ka ieguldījumu strīdos šķīrējtiesas reti atzīst kā atlīdzināšanas līdzekli restitūciju vai uzliek valstij par pienākumu veikt konkrētas darbības.12 Kaut arī vairākās lietās prasītājs ir lūdzis atjaunot status quo ante,13 šķīrējtiesas ir bijušas lielākoties atturīgas apmierināt ieguldītāja prasījumu, kas skar šādu atlīdzinājuma formu.14 Ieguldījuma strīdu izšķiršanas centra (angļu val.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.