Interesanti būtu noskaidrot, vai daudzi pieaugušie, kas ir ļoti aizrāvušies ar savu profesiju, arī ikdienā gandrīz ik uz soļa saskata kādas paralēles ar savu darbu. (Ja britu pētnieki to jau ir izpētījuši, zinošie lasītāji aicināti par to informēt pie slejas komentāriem!)

Vienmēr paliks atmiņā epizode no meiteņu kamerkora autobusa brauciena pa Eiropu, kur vispārēju jautrību un nebeidzamus jociņus izraisīja psiholoģiju studēt plānojošās dziedātājas (pašreiz jau atzītas psiholoģes) aizrautīgais stāstījums, ka patiesībā starp multiplikācijas filmas "Ну, погоди!" varoņiem vilku un zaķīti pastāvēja dziļi intīmas simpātijas un līdzatkarība. Paejot daudziem gadiem, var ar prieku vai par šausmām konstatēt, ka patiesībā ikvienu dzīves situāciju, sabiedrības procesu vai pat bērnu multiplikācijas filmu var skatīt no ļoti dažādiem skatupunktiem. Un ne vienmēr tas būs lieki un nepiemēroti. Dažkārt var veidoties interesants pamats novērojumiem, salīdzinājumiem un diskusijai.

Skatoties padomju multiplikācijas filmu "Bonifācija brīvdienas", juristi varētu veikt mazu apceri par tēmām ar atslēgvārdiem "atvaļinājuma piešķiršana (tā ilgums), vīzas ieceļošanai Āfrikas valstīs, brīvprātīgais darbs, bērna atstāšana bez uzraudzības" u.c.

Piemēram, ja Bonifācijs būtu kanādietis vai amerikānis, viņš diez vai varētu doties ilgstošā apciemojumā pie savas tālās vecmāmiņas. Kanādā darbiniekam atļauts ņemt atvaļinājumu tikai pēc nostrādāta pilna gada, tā ilgums ir divas nedēļas. Pēc pieciem pie viena darba devēja nostrādātiem gadiem atvaļinājums tiek pagarināts uz trīs nedēļām. Līdzīga sistēma pastāv arī ASV. Ja atvaļinājuma laikā persona saslimst, attiecīgais periods netiek kompensēts. Turklāt, kā pētnieki konstatējuši, ASV tikai 36 % nepilna darba laika veicēju vispār tiek piešķirts atvaļinājums.

Ja Bonifācijs būtu francūzis, tad viņš šajā vasarā varētu atpūsties, pilnībā nedomājot par darba jautājumiem. No šā gada 1. janvāra Francijā stājies spēkā Darba likuma regulējums, kas paredz "tiesības atslēgties" (le droit à la déconnexion). Līdz ar to darbiniekam ir tiesības nelasīt darba e-pastus (šie grozījumi attiecas uz darba devējiem ar vismaz 50 darbiniekiem). Izmaiņas ieviestas, lai respektētu personas tiesības uz atpūtu, nodrošinātu balansu starp darbu un personīgo dzīvi. Pētījumos bija secināts, ka 37 % darbinieku atvaļinājuma laikā seko līdzi darba e-pastam, sociālajai komunikācijai, kas liedz pilnvērtīgi atpūsties.

Franču arodbiedrības bija uzstājušas, ka ir izveidojusies "vienmēr pieejams" darba kultūra, kura neizbēgami bieži noved pie neapmaksāta darba laika. Turklāt "aptaukošanās ar informāciju" (info-obésité) ietekmējot vispārējo cilvēka veselību. Vienlaikus vērts atzīmēt, ka Francijā jau kopš 2000. gada noteikta 35 stundu darba nedēļa.

Tomēr visbeidzot, ja Bonifācijs būtu no Latvijas, tad viņš būtu bezdarbnieks. Likumdevējs ir lēmis, ka tādam lauvam kā viņš vairs nav vietas cirkā. Tātad viņam nebūtu ne darba prasmju, ne naudas, lai aizbrauktu uz tālo Āfrikas zemi pie vecmāmiņas...